Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Turpina Raunas pils konservāciju

Druva
23:00
26.04.2007
4

Raunas pagasta pašvaldība pagājušajā nedēļā pulcēja uz pilsdrupu 2007. gada konservācijas sezonas atklāšanas sesiju plašu personu loku, kas ieinteresētas darbu turpināšanā Viduslaiku pils kompleksā. Līdz ar Raunas pašvaldības pārstāvjiem – priekšsēdētāju Andri Neimani, izpilddirektori Eviju Zurģi un kultūrvēstures pieminekļu pārvaldnieku Valdi Jāni Plato sesijā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji profesore Linda Krāģe un Māris Kaļinka, arhitekti Ināra Caunīte un Ilgonis Stukmanis, Vidzemes vēstures un tūrisma centra pārstāvji Jolanta Sausiņa, Dace Tabūne, Anda Vilka un Gundars Kalniņš, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbinieces mūsu rajonā Dace Ķibilda un Laura Šēnroka, VKPAI Arheoloģijas nodaļas vad.v. Sandra Zirne, Mārtiņš Reiniks no SIA “GPS Partners”, arheologs Jānis Apals, arhitekti Arturs Lapiņš un Ilmārs Dirveiks no SIA “AIG” un Zintis Butāns no “Marta Saules”. Kā izsakās A. Neimanis, ja šāda plaša pārstāvniecība piedalās pilsdrupu konservācijas gada sezonas atklāšanas un noslēguma sesijā, tad ar pils restaurācijā ieinteresētām personām sadarbību vieglāk veidot visa gada garumā un tā ir lietišķa.

Pagājušajā gadā, noslēdzot restaurācijas sezonu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti atzina, ka Raunas pagasta padomes īstenotais kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu komplekss ir viens no labākajiem Latvijā. Pērn tas guva vairāku Saeimas frakciju deputātu atbalstu, un raunēnieši virzīja priekšlikumu, lai veidotu Valsts kultūras pieminekļu fondu ar trim līdz pieciem miljoniem latu tajā katru gadu.

Pagājušajā gadā tika iesākta Raunas pils konventa ēkas torņa konservācija. Veiktajā darbu zonā brīva ieeja ir liegta, viss ir noslēgts. Grupas var pieteikt ekskursijas Raunas pagasta padomē, vieniniekiem ieeja nav ļauta. Brīva pils apskate un iepazīšanās ar veiktajiem darbiem nav pieļaujama no drošības viedokļa. Ieguldīts daudz naudas, ar katru gadu izdevumi palielināsies, nav pieļaujama brīva piekļūšana, lai izvairītos no postījumiem. Interesenti pakāpeniski tiek pieradināti, ka tāds unikāls piemineklis kā Raunas pils ir saudzējams, te pieļaujams tikai organizētais tūrisms.

Pilī turpinās kultūrvēsturiskā inventarizācija, izpēte, fotofiksācija. Sadarbībā ar Tehniskās universitātes, „GPS Partners” un „Merko” speciālistiem te tiks izmantota līdz šim Latvijā nepielietota pieminekļu dokumentēšanas darbu tehnoloģija, kas dos precīzus izpētes rezultātus, ļaus konservāciju veikt, izmantojot objektu trīsdimensionālās skanēšanas iespējas , tā izvairoties no nejaušībām, ietaupot līdzekļus un laiku. Nozīmīgs panākums ir tas, ka Raunas viduslaiku pilsdrupu konservācijas procesā iesaistās RTU speciālisti, kas praktizē Ēģiptes piramīdu izpētes un saglabāšanas darbos.

Pagasta padome kultūrvēstures pieminekļu saglabāšanai šogad ir gatava iztērēt apmēram 70 tūkstošus latu. Lielākā daļa šīs summas paredzēta pils izpētei un konservācijai. Pagasta padome atvēlējusi gandrīz 30 tūkstošus latu, VKPAI – 12 tūkstošus, Valsts kultūrkapitāla fonds – 3 tūkstošus. Lai nodrošinātu visu plānoto darbu izpildi, jāpiesaista sponsoru līdzekļi.

Konservāciju arī šogad veiks gan Latvijas, gan čehu speciālisti. Paredzēts braukt uz Austriju un Čehiju, lai iepazītos ar kultūras mantojuma nozares speciālistu darba metodēm un viņu pieredzi. Lai Latvijā veidotu savus restauratoru kadrus, šinī konservācijas sezonā Raunā kopā strādās gan augsti kvalificēti kultūras mantojuma nozares speciālisti, gan iesācēji. Restaurācijā piedalīsies arī pieci studenti.

Pilsdrupās veicami ne tikai augstas raudzes restaurācija un konservācija, bet arī primitīvāki darbi. Šim nolūkam te strādās vairāki vietējie ļaudis, kuri sakārtos ne tikai viduslaiku pilsdrupas, bet arī citus pagasta kultūras pieminekļus.

Šogad paredzēts nostiprināt pils iekšpagalma mūrus, tiks izstrādāts projekts iekšpagalma sastatnēm – galerijai, lai nākamajā gadā tur jau varētu beigt arheoloģisko izpēti. Šogad, ja labi veiksies, konventa ēkas torņa konservācija tiks pabeigta un viss tornis no lejas līdz augšai būs pieejams organizēto tūristu apskatei. Jau šogad arheologi iesāks priekšpils izpēti.

Raunas pašvaldība sadarbojas ar Vidzemes vēstures un tūrisma centru. VVTC pieņems darbā vienu tūrisma speciālistu, kas darbosies organizēto tūristu novirzīšanai uz Raunu un iepazīstinās tūristu grupas ar pagasta kultūrvēstures pieminekļiem. Šis speciālists darbosies ar skatienu uz Raunu, lai jau tuvā nākotnē šis Vidzemes pagasts kļūtu par vienu no tūristu iecienītiem un apmeklētiem novadiem.

Nozīmīgi ir šogad plānotie rezultāti pilsdrupās. Pēc darbu veikšanas tūristiem un citiem Raunas apmeklētājiem būs droši izmantojami 500 m2 konventa ēkas teritorijas (30 procenti no kopējās platības). Būs no-stiprināti, restaurēti un konservēti 1200 m2 destruktīvās (brūkošās) mūru platības, 14 procenti no kopējās restaurējamās. Būs nostiprināti un konservēti 210 m2 vēsturiskā apmetuma, 42 procenti no kopējās vēsturiskā apmetuma platības.

No konventa ēkas torņa augšējā skatu laukuma paveras skats uz visām četrām debess pusēm, Raunas panorāma atsedzas ar šejienes glītajām vietām un vēl neapgūtajām. A.Neimanis funktierē, kā veidot laukumiņu pie pagasta padomes uz pils pusi. No pils torņa tas lieliski pārredzams. Tūristiem, kuri uzkāps tornī, droši vien interesēs ne tikai atjaunojamā pils, bet arī viss pārējais, kas no turienes saskatāms. Lielu daļu iepazīstināšanas ar Raunas skaistajām un vēsturiskajām vietām var veikt no skatu torņa, tā teikt, no putna lidojuma.

Pērnruden no kokiem atbrīvota pilskalna nogāze uz centra pusi. Tagad, dodoties uz glītajām kāpnēm, lai kāptu pilskalnā, priekšā iezīmējas viss, kas palicis pāri no Rīgas arhibīskapa vasaras pils un kas pakāpeniski slienas augšā no aizmirstības. Īpaši pievilcīgi šeit pievakarēs, kad kāpnēs un pilsdrupu priekšā iedegas elektriskais apgaismojums un Raunas pils paveras gaismas un tumsas dialektiskajā pretrunā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi