Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Aiz vāciešiem palika gruveši

Druva
23:00
07.05.2007
3

Sākoties karam, Bruno Silkalns bija 14 gadus vecs pusaudzis. 1941. gada 14. jūnijā daudzas līgatniešu ģimenes tika izsūtītas. Silkalnus šī traģēdija toreiz neskāra, bet dzīve tomēr bija mainījusies. Ne tikai pirms gada ienākušās padomju varas uzurpatorisko likumu dēļ, sākās arī karš.

Līgatnē ienāca vācu armija, uz kuru, kā saka Bruno Silkalns, daudzi līgatnieši lika cerības, ka tā atsvabinās no padomju režīma.

Silkalnu ģimenes pamats bija tēvs. Māte jau bija mirusi. „Man bija vecākais brālis, kuram draudēja iesaukšana vācu armijā. Ja pareizi palicis atmiņā, tas bija 1943. gada ziemā,” atceras Bruno Silkalns. Lai dēlu neiesauktu, tēvs aizgāja strādāt policijā. „Viņš bija cara laika uradņiks, kārtības sargs. Bet pienāca brīdis, kad brālim latviešu leģionā tomēr bija jāiet. Viņš atradās Cēsu kazarmās. Tēvs iejūdza zirgu, brauca brāli glābt. Būdams policists, kazarmās iekļuva viegli. Brāli un vēl vienu jaunekli no Vildogas iesēdināja pedervāģos, noslēpa zem pārsega un aizveda. Tēvs zirgu vadīja pa vientuļiem ceļiem. Žandarmi posteņos viņu pazina un ratus nepārbaudīja. Brālis slēpās, dzīvoja mežā. Viņu nodeva kaimiņi, pačukstēja vāciešiem, kas notiek. 1944. gadā brālim leģionā tomēr bija jāiet, jo vācieši draudēja nodedzināt māju. Uz dedzināšanu viņi bija ziķerīgi,” vērtē Bruno Silkalns.

Runājot par ģimenes iztikšanu, toreizējais pusaudzis atceras, ka paēduši viņi bija: „Kāds kaimiņš, kuram bija liela ģimene, vēl divdesmit gadus pēc kara atcerējās, ka nekad mūžā nav ēdis tik daudz sviesta kā vācu laikā. Ģimenes, kurām bija mazi bērni, sviestu saņēma, cik bērnu, tik kilogramu mēnesī.” Bruno Silkalns stāsta, ka Līgatnē bija pārtikas punkti, kur uz kartītēm varēja dabūt cukuru un degvīnu. Lai pārtikas kartītei krātu punktus, kas deva iespēju iegādāties vairāk, iedzīvotājiem bija jāvāc krūkļu mizas un jānodod aptiekā. „Nezinu, kādiem mērķiem tās izmantoja, bet mēs vācām. Cilvēki pārtika arī no piemājas saimniecībās izaudzētā,” teic kara aculiecinieks.

Kad karš tuvojās beigām, arī Līgatnē vācieši sākuši rosīties, vietējiem iedzīvotājiem liekot rakt prettanku grāvjus. Bruno Silkalns stāsta, ka tie neesot bijuši vajadzīgi, jo padomju tankisti pratuši tos pārvarēt – viens tanks iebraucis grāvī, bet citi pārbraukuši tam pāri.

„Kad 1944. gada septembrī sarkanā armija tuvojās Līgatnei, vācieši darīja posta darbus,” vērtē Bruno Silkalns un uzskaita, ko Līgatnes pagasta centrā sagrāva: „Saspridzināja dzelzceļa tiltu. Vietā, kur tagad pretī Līgatnes pagastmājai atrodas tirgus būdas, bija liela, skaista ēka ar tornīti galā. Tur Latvijas laikā strādāja patērētāju biedrība. Tai mājā bija arī ēdnīca un frizētava. Vācieši saspridzināja. Tāpat pārtikas veikalu, kas atradās Nītaures ceļa sākumā, kur tagad autobusu pietura. Arī aptiekas ēku veikalam pretī. Līgatnē toreiz bija savs firmas Shell benzīntanks, ko vācieši noslaucīja no zemes virsas. Atceros, tika zāģēti telefona līnijas stabi. Kara laikā vietējā pamatskolā atradās vācu tipogrāfija, kur drukāja armijas topogrāfiskās kartes. Skolu vācieši gribēja nodedzināt, bet tas viņiem neizdevās.”

Bruno Silkalns atceras – neviens negribējis ticēt, ka padomju vara atgriezīsies. „Lasīju avīzes par Teherānas un Jaltas konferenci, kur sabiedrotie vienojās pēc kara Baltijas valstis atstāt Padomju savienībai. Toreiz, vēl puika būdams, domāju, ka tā ir tikai tāda vācu propaganda – aģitācija, lai mēs viņus vairāk atbalstītu, bet izrādījās, ka tā tomēr ir īstenība,” viņš uzsver.

Kad ienāca sarkanā armija, vietējos iedzīvotājus mobilizēja novākt gruvešus. Arī Bruno Silkalns cītīgi piedalījies pēckara posta cietušās Līgatnes sakopšanā, bet toreiz viņš vēl nezināja, ka 1949. gadā tiks izsūtīts uz Krievijas ziemeļiem…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi