Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Aiz vāciešiem palika gruveši

Druva
23:00
07.05.2007
32

Sākoties karam, Bruno Silkalns bija 14 gadus vecs pusaudzis. 1941. gada 14. jūnijā daudzas līgatniešu ģimenes tika izsūtītas. Silkalnus šī traģēdija toreiz neskāra, bet dzīve tomēr bija mainījusies. Ne tikai pirms gada ienākušās padomju varas uzurpatorisko likumu dēļ, sākās arī karš.

Līgatnē ienāca vācu armija, uz kuru, kā saka Bruno Silkalns, daudzi līgatnieši lika cerības, ka tā atsvabinās no padomju režīma.

Silkalnu ģimenes pamats bija tēvs. Māte jau bija mirusi. „Man bija vecākais brālis, kuram draudēja iesaukšana vācu armijā. Ja pareizi palicis atmiņā, tas bija 1943. gada ziemā,” atceras Bruno Silkalns. Lai dēlu neiesauktu, tēvs aizgāja strādāt policijā. „Viņš bija cara laika uradņiks, kārtības sargs. Bet pienāca brīdis, kad brālim latviešu leģionā tomēr bija jāiet. Viņš atradās Cēsu kazarmās. Tēvs iejūdza zirgu, brauca brāli glābt. Būdams policists, kazarmās iekļuva viegli. Brāli un vēl vienu jaunekli no Vildogas iesēdināja pedervāģos, noslēpa zem pārsega un aizveda. Tēvs zirgu vadīja pa vientuļiem ceļiem. Žandarmi posteņos viņu pazina un ratus nepārbaudīja. Brālis slēpās, dzīvoja mežā. Viņu nodeva kaimiņi, pačukstēja vāciešiem, kas notiek. 1944. gadā brālim leģionā tomēr bija jāiet, jo vācieši draudēja nodedzināt māju. Uz dedzināšanu viņi bija ziķerīgi,” vērtē Bruno Silkalns.

Runājot par ģimenes iztikšanu, toreizējais pusaudzis atceras, ka paēduši viņi bija: „Kāds kaimiņš, kuram bija liela ģimene, vēl divdesmit gadus pēc kara atcerējās, ka nekad mūžā nav ēdis tik daudz sviesta kā vācu laikā. Ģimenes, kurām bija mazi bērni, sviestu saņēma, cik bērnu, tik kilogramu mēnesī.” Bruno Silkalns stāsta, ka Līgatnē bija pārtikas punkti, kur uz kartītēm varēja dabūt cukuru un degvīnu. Lai pārtikas kartītei krātu punktus, kas deva iespēju iegādāties vairāk, iedzīvotājiem bija jāvāc krūkļu mizas un jānodod aptiekā. „Nezinu, kādiem mērķiem tās izmantoja, bet mēs vācām. Cilvēki pārtika arī no piemājas saimniecībās izaudzētā,” teic kara aculiecinieks.

Kad karš tuvojās beigām, arī Līgatnē vācieši sākuši rosīties, vietējiem iedzīvotājiem liekot rakt prettanku grāvjus. Bruno Silkalns stāsta, ka tie neesot bijuši vajadzīgi, jo padomju tankisti pratuši tos pārvarēt – viens tanks iebraucis grāvī, bet citi pārbraukuši tam pāri.

„Kad 1944. gada septembrī sarkanā armija tuvojās Līgatnei, vācieši darīja posta darbus,” vērtē Bruno Silkalns un uzskaita, ko Līgatnes pagasta centrā sagrāva: „Saspridzināja dzelzceļa tiltu. Vietā, kur tagad pretī Līgatnes pagastmājai atrodas tirgus būdas, bija liela, skaista ēka ar tornīti galā. Tur Latvijas laikā strādāja patērētāju biedrība. Tai mājā bija arī ēdnīca un frizētava. Vācieši saspridzināja. Tāpat pārtikas veikalu, kas atradās Nītaures ceļa sākumā, kur tagad autobusu pietura. Arī aptiekas ēku veikalam pretī. Līgatnē toreiz bija savs firmas Shell benzīntanks, ko vācieši noslaucīja no zemes virsas. Atceros, tika zāģēti telefona līnijas stabi. Kara laikā vietējā pamatskolā atradās vācu tipogrāfija, kur drukāja armijas topogrāfiskās kartes. Skolu vācieši gribēja nodedzināt, bet tas viņiem neizdevās.”

Bruno Silkalns atceras – neviens negribējis ticēt, ka padomju vara atgriezīsies. „Lasīju avīzes par Teherānas un Jaltas konferenci, kur sabiedrotie vienojās pēc kara Baltijas valstis atstāt Padomju savienībai. Toreiz, vēl puika būdams, domāju, ka tā ir tikai tāda vācu propaganda – aģitācija, lai mēs viņus vairāk atbalstītu, bet izrādījās, ka tā tomēr ir īstenība,” viņš uzsver.

Kad ienāca sarkanā armija, vietējos iedzīvotājus mobilizēja novākt gruvešus. Arī Bruno Silkalns cītīgi piedalījies pēckara posta cietušās Līgatnes sakopšanā, bet toreiz viņš vēl nezināja, ka 1949. gadā tiks izsūtīts uz Krievijas ziemeļiem…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
14

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
196

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
99

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi