Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Aiz vāciešiem palika gruveši

Druva
23:00
07.05.2007
3

Sākoties karam, Bruno Silkalns bija 14 gadus vecs pusaudzis. 1941. gada 14. jūnijā daudzas līgatniešu ģimenes tika izsūtītas. Silkalnus šī traģēdija toreiz neskāra, bet dzīve tomēr bija mainījusies. Ne tikai pirms gada ienākušās padomju varas uzurpatorisko likumu dēļ, sākās arī karš.

Līgatnē ienāca vācu armija, uz kuru, kā saka Bruno Silkalns, daudzi līgatnieši lika cerības, ka tā atsvabinās no padomju režīma.

Silkalnu ģimenes pamats bija tēvs. Māte jau bija mirusi. „Man bija vecākais brālis, kuram draudēja iesaukšana vācu armijā. Ja pareizi palicis atmiņā, tas bija 1943. gada ziemā,” atceras Bruno Silkalns. Lai dēlu neiesauktu, tēvs aizgāja strādāt policijā. „Viņš bija cara laika uradņiks, kārtības sargs. Bet pienāca brīdis, kad brālim latviešu leģionā tomēr bija jāiet. Viņš atradās Cēsu kazarmās. Tēvs iejūdza zirgu, brauca brāli glābt. Būdams policists, kazarmās iekļuva viegli. Brāli un vēl vienu jaunekli no Vildogas iesēdināja pedervāģos, noslēpa zem pārsega un aizveda. Tēvs zirgu vadīja pa vientuļiem ceļiem. Žandarmi posteņos viņu pazina un ratus nepārbaudīja. Brālis slēpās, dzīvoja mežā. Viņu nodeva kaimiņi, pačukstēja vāciešiem, kas notiek. 1944. gadā brālim leģionā tomēr bija jāiet, jo vācieši draudēja nodedzināt māju. Uz dedzināšanu viņi bija ziķerīgi,” vērtē Bruno Silkalns.

Runājot par ģimenes iztikšanu, toreizējais pusaudzis atceras, ka paēduši viņi bija: „Kāds kaimiņš, kuram bija liela ģimene, vēl divdesmit gadus pēc kara atcerējās, ka nekad mūžā nav ēdis tik daudz sviesta kā vācu laikā. Ģimenes, kurām bija mazi bērni, sviestu saņēma, cik bērnu, tik kilogramu mēnesī.” Bruno Silkalns stāsta, ka Līgatnē bija pārtikas punkti, kur uz kartītēm varēja dabūt cukuru un degvīnu. Lai pārtikas kartītei krātu punktus, kas deva iespēju iegādāties vairāk, iedzīvotājiem bija jāvāc krūkļu mizas un jānodod aptiekā. „Nezinu, kādiem mērķiem tās izmantoja, bet mēs vācām. Cilvēki pārtika arī no piemājas saimniecībās izaudzētā,” teic kara aculiecinieks.

Kad karš tuvojās beigām, arī Līgatnē vācieši sākuši rosīties, vietējiem iedzīvotājiem liekot rakt prettanku grāvjus. Bruno Silkalns stāsta, ka tie neesot bijuši vajadzīgi, jo padomju tankisti pratuši tos pārvarēt – viens tanks iebraucis grāvī, bet citi pārbraukuši tam pāri.

„Kad 1944. gada septembrī sarkanā armija tuvojās Līgatnei, vācieši darīja posta darbus,” vērtē Bruno Silkalns un uzskaita, ko Līgatnes pagasta centrā sagrāva: „Saspridzināja dzelzceļa tiltu. Vietā, kur tagad pretī Līgatnes pagastmājai atrodas tirgus būdas, bija liela, skaista ēka ar tornīti galā. Tur Latvijas laikā strādāja patērētāju biedrība. Tai mājā bija arī ēdnīca un frizētava. Vācieši saspridzināja. Tāpat pārtikas veikalu, kas atradās Nītaures ceļa sākumā, kur tagad autobusu pietura. Arī aptiekas ēku veikalam pretī. Līgatnē toreiz bija savs firmas Shell benzīntanks, ko vācieši noslaucīja no zemes virsas. Atceros, tika zāģēti telefona līnijas stabi. Kara laikā vietējā pamatskolā atradās vācu tipogrāfija, kur drukāja armijas topogrāfiskās kartes. Skolu vācieši gribēja nodedzināt, bet tas viņiem neizdevās.”

Bruno Silkalns atceras – neviens negribējis ticēt, ka padomju vara atgriezīsies. „Lasīju avīzes par Teherānas un Jaltas konferenci, kur sabiedrotie vienojās pēc kara Baltijas valstis atstāt Padomju savienībai. Toreiz, vēl puika būdams, domāju, ka tā ir tikai tāda vācu propaganda – aģitācija, lai mēs viņus vairāk atbalstītu, bet izrādījās, ka tā tomēr ir īstenība,” viņš uzsver.

Kad ienāca sarkanā armija, vietējos iedzīvotājus mobilizēja novākt gruvešus. Arī Bruno Silkalns cītīgi piedalījies pēckara posta cietušās Līgatnes sakopšanā, bet toreiz viņš vēl nezināja, ka 1949. gadā tiks izsūtīts uz Krievijas ziemeļiem…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi