“Lejas Mīlakšās” – mājiņā ar gadu nastu plecos – jau četrdesmit gadus dzīvo Milda Rupaine. Turpat līdzās ceļš, savs dārziņš. Cik spēka, var pašiverēt. Vēl pirms gadiem bijusi neliela saimniecība, apkopti trīs hektāri zemes. Tagad viņas laika kavēklis ir radio, kas atnes jaunākās ziņas.
Milda Rupaine mūžu nostrādājusi netālajos “Gārņos” par slaucēju. Darbs ne no vieglajiem, tagad tas atgādina ar sāpēm. Ja kāda vajadzība tikt līdz pagasta centram vai pie daktera, znots aizved. Meitas ģimene dzīvo netālu – Auļukalnā.
“Divreiz nedēļā atbrauc autoveikals, nopērku, ko vajag. Kad bija pasts, tur varēja gan sēklas, gan apavus dabūt. Tagad nekā, bet jādzīvo, kā ir,” saka sirmgalve un labprāt pakavējās laikos, kad te dzīve bijusi kā centrā. “Kolhoza jaunieši nāca kopā, dziedājām, balles rīkojām. Tepat viss bija, nekur nevajadzēja braukt. Nav vairs cilvēku, vecie palikuši. Un cik nu viņu ir! Labi, ka kaimiņos jaunie saimnieko, vismaz dzīvība.”
Komentāri