Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nauda kavējas pārdevēja makā

Druva
23:00
12.06.2007
5

”Druvas” redakcijā pēc palīdzības vērsās trīs zemnieki, kuri ir neapmierināti ar sadarbību ar AS ”RUKS Cēsu gaļas kombināts”, jo vairākus mēnešus tiek gaidīta samaksa par pārdotajiem lopiem.

Siguldas novada Mores pagasta individuālā zemniece Iveta Agapova samaksu par lopiem gaida jau sešus mēnešus, savukārt Mores pagasta zemnieku saimniecības ”Elksnīši” īpašnieces Anastasijas Fiļipovas pilnvarotā persona Anita Anckiņa un Madonas rajona Sausnējas pagasta piemājas saimniecības „Lejnieki” īpašnieks Artūrs Liepiņš – trīs mēnešus.

Naudu sagaidīt vairs necer

A.Liepiņš a/s „RUKS” apmeklēja vēl pagājušajā nedēļā, taču uzņēmumā pie grāmatvedes tā arī netika, tomēr apsargs bija laipni piedāvājis sazināties telefoniski. Atbilde uz jau vairākkārt uzdoto jautājumu: “ Kad būs iespējams saņemt samaksu par aprīļa sākumā pārdotajiem diviem buļļiem?” bijusi ierastā: “Nākamajā nedēļā.”

„Arī, kad uzņēmumā biju pirms mēneša, man teica, ka samaksa ieplānota nākamajā nedēļā. Sākumā tika pateikts, ka jāgaida būs mēnesis, tik jau es varu pagaidīt. Citu reizi, ziemā, arī gaidīju trīs mēnešus, bet tad naudu vajag mazāk nekā vasarā,” atklāj A.Liepiņš.

Zemnieks stāsta, ka lopi novērtēti par 300 latiem un par lopu nodošanu uzreiz saņemti arī dokumenti: „Kas tā ir par naudu priekš viņiem? Bet man tā ir bagātība. Es jau vairs neko negaidu, bet viņiem lopus gan vairs nepārdošu. Kaut arī citur maksātu mazāk, vismaz nauda būs uzreiz.”

A.Anckiņas stāsts ir līdzīgs. Tele paņemta jau martā. Līdzīgas situācijas, kad samaksāts netiek laikus, jau bijušas vairākkārt. Lopu īpašniece intensīvi interesējusies par samaksas saņemšanas laiku, tādēļ izbaudījusi nelaipnu attieksmi no a/s ”RUKS” darbiniekiem. A.Anckiņai reti izdevies sazvanīt grāmatvedi, taču: ”kad zvanīju uz lopu iepirkšanas bāzi, tur man teica, ka par gaļu samaksāts tiek mēneša laikā. Domāju, ka man kā nabagam nebūtu neskaitāmas reizes jāprasa samaksa par pašas lopiem.”

Arī I.Agapova atzīst, ka zaudējusi ticību reiz saņemt samaksu par trim govīm, kas pārdotas tika jau 11. decembrī. I.Agapova skaidro, ka rēķini atsūtīti laikus, tikai ne samaksa – apmēram 422 lati: ”Tā ir rūgta pieredze. Tie, kuri ir ļoti uzstājīgi, naudu dabū ātrāk. Arī man bija pieredze, ka naudu saņēmu divus mēnešus pēc lopu nodošanas datuma. Toreiz biju ļoti uzstājīga, jo tikko bija nomirusi mana mamma un ļoti vajadzēja naudu.” Gaisma tuneļa galā

Zemnieki, kuriem radušās nesaskaņas par pārdotās produkcijas samaksas saņemšanu, var saņemt palīdzību Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. LAD administratīvo un juridisko lietu departamenta direktore Ineta Stabulniece skaidro: „LAD ir funkcija pārstāvēt nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses tiesā gadījumā, ja strīdu nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā.”

LAD Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvaldes administratīvās daļas vadītāja Baiba Kiršblate skaidro: „Likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” ir rakstīts, ka samaksa ir jāveic mēneša laikā vai arī, ja ir noslēgts līgums, tad termiņos, kas noteikti tajā.

Ja līgums nav noslēgts un mēneša laikā samaksa nav saņemta, zemnieks ir tiesīgs vērsties pārvaldē, un tā viņa interesēs mēģinās līdzekļus atgūt. Par laikus nesamaksāto summu tiek noteikta arī soda nauda. Vispirms parādnieks tiek brīdināts, bet, ja uz to viņš nereaģē, tad tiek rakstīts pieteikums tiesai. Zemniekam nav ne jāiet uz tiesu, ne arī pašam jācīnās par šo naudiņu. Pārvalde kā prasītājs ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, un mēs kā valsts iestāde šo pakalpojumu sniedzam bez maksas.”

Vienīgie izdevumi, kas jāsedz zemniekam, ir notariālās pilnvaras sagatavošana, lai pilnvarotu pārvaldi darboties viņa interesēs. B.Kiršblate vērtē, ka tie ir apmēram pieci lati.

Lai gan problēma pastāv, gadījumu, kad zemnieki vērstos pēc palīdzības LAD, ir maz. B.Kiršblate skaidro: „Pieļauju, ka tas ir informācijas trūkuma dēļ, jo ne visi zemnieki zina, ka viņiem ir tiesības kaut kur meklēt un saņemt šādu palīdzību. Daļa samierinās ar situāciju, daļa cenšas naudu atgūt saviem spēkiem.” Bija vai nebija vienošanās?

Visi trīs lopu īpašnieki skaidro, ka sadarbības līgumi, kuros būtu paredzēti arī samaksas termiņi, nav slēgti. Piemēram, I.Agapova norāda: ”Vienošanās nav bijusi, nav bijusi pat tāda runa.”

Tomēr a/s ”RUKS” izpilddirektors Kristaps Štrauss apgalvo pretējo, norādot, ka mutiskas vienošanās ar katru gaļas piegādātāju ir bijušas. ”Pēc maksājuma grafika ir tā, ka šonedēļ šiem cilvēkiem nauda tiks samaksāta,” skaidro K.Štrauss. Viņš apgalvo, ka samaksas termiņi ir atšķirīgi, taču ar A.Fiļipovu un A. Liepiņu bijusi vienošanās par maksājumu izdarīšanu trīs mēnešu laikā. Par I.Agapovas gadījumu K.Štrauss atzīst: ”Pieļauju, ka tur gan varētu būt notikusi neliela aizkavēšanās.”

I.Agapova par teikto ir pārsteigta un norāda: ”Ja šāds līgums ir, es to gribētu redzēt un arī savu parakstu uz tā!”

K.Štrauss skaidro, ka uzņēmums piedāvā izdevīgu un salīdzinājumā ar citiem augstāku maksu par kilogramu gaļas: ”Tas ir tas, kādēļ esam interesanti piegādātājiem. Ja rēķinu apmaksas termiņš ir garāks, tad tai pašā laikā maksa ir lielāka.”

Situācijas, kad samaksa aizkavējas, K.Štrauss skaidro ar dažādiem apstākļiem, piemēram, ar to, ka arī uzņēmuma klienti dažreiz kavē maksājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi