Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Iepin gaismu Jāņu vainagā

Druva
23:00
21.06.2007
5

Pirmoreiz mūspusē notika ozollapu, smilgu un ziedu vainagu konkurss.

Raiskuma pagasta ļaudis bija nodomājuši, ka nevajag slēpt sveci zem pūra un svētku gaidās ķērušies pie vainagu pīšanas, rādot līgotājiem, cik dažāda var būt šo svētku rota. Ja rītvakar būsiet draiskajā zaļumballē Raiskuma ezera krastā vai ziņģēšanu skatīsieties pa televizoru, tad gandrīz vai katrs vainags mākslinieku galvā būs raiskumiešu darināts.

“Mūsu cilvēki pin tik brīnišķīgus vainagus, ka gribējās tos līgotājiem, kas sanāks kopā no malu malām, arī parādīt. Tas būs tik skaisti! Par vainagu konkursu ir liela interese. Zinu, ka šodien daudzās mājās notiek kroņu pīšana,” sacīja konkursa idejas autore Inga Bērziņa, tāpēc “Druva” devās satikt čaklās pinējas, kuras vēl ceturtdienas pēcpusdienā pauda ideju pēc idejas, kādiem ziediem jāsmaržo, cik smagiem vai gaisīgiem jābūt zāļu vainagiem.

“Man tik ļoti patīk pētīt smilgas! No tām arī taisu vainagu, zem kura Jānis pat ar divām Līgām var paslēpties. Šo atdošu pagastam, lai priecājas cilvēki, ja viņiem par kopīgajiem svētkiem prieks! Pati tādu uztaisīšu, likšu pie mājas sienas, vēlāk istabā un glabāšu līdz nākamajiem Jāņiem,” sacīja “Rožkalna” saimniece Baiba Rasa, kura gan atzīstas, ka īpaši netic jāņuzāļu maģijai, bet uzsver, ka cilvēkiem jāprot svinēt pašu dzīvi, ka ik uz soļa jāierauga apbrīnas vērtais dabā.

“Man svētki ir varavīksne debesīs,” noteica Baiba un centās ievīt jaunas stieples smilgu vainagā, lai lielais zāļu lietussargs, ja būs nepieciešams, no lietus spētu pasargāt kaut pāris līgotājus.

“Jaunrūju” jaunā saimniece Līga Aļļēna vainagus dāvina mīļajiem. Viņas mamma Guna nosmēja, ka meita mazos un lielos vienkārši iepin ziedos, un no pagraba iznesa parādīt vainagu, kurā kontrastēja indigo zilais īriss ar koši dzelteno rapsi, bet mazmeitiņas Paulas svētku rota būšot sarkanu rožu vainadziņš.

“No jasmīniem, ozollapām jau vainagu var izpīt katrs! Man gribas, lai varam atšķirties. Es vēlos savu un īpašu vainagu svētkos,“ sacīja svētku gaviļniece Līga, kura gada īsāko nakti aizvadīs savās mājās, kur pie ugunskura sasēdīs trīs paaudzes.

“Uz vainagu pīšanu mani nevajag pierunāt. Ar prieku tos nesīšu arī uz konkursu, taču par to, kuram no lielā koncerta dalībniekiem piestāvētu manis veidotais vainags, pat neesmu domājusi. Man gribētos, lai tas tiek kaut mazākajam dejotājam, bet lai tas viņu iepriecina,” tā Līga Aļļēna, bet mamma Guna Rukšāne, ievedot savā plašajā ziedu dārzā, “Druvai” sacīja, ka pacentīsies konkursam uzpīt karalisko liliju vainagu. Tas tad būs īpašs savā cēlumā.

Raiskumieši pirmssvētku gaidās palīdzēja uzpost arī pagasta centru. Pagastmājas priekšā tagad saslieta ziedu sēta, pret senajām ēkām stiepjas ziedu kāpnes, bet kopā ar Dzidru Razgačevu daudzi mazie un lielie iemācījušies tikt pie madaru vainaga, jo lielā kroņu pinēja esot nopļāvusi vai pusi pļavas, lai dienu pirms Līgo vakara zem vecajiem kokiem varētu sēdēt un vīt madaru vītni, kurā sakrāta visa Latvijas vasaras gaisma, siltums un smarža.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi