Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Katru dienu pa sazāģētai rokai

Druva
23:00
26.06.2007
4

Teju ik dienu rajona slimnīcā traumatoloģijas nodaļā ievieto kādu pacientu ar sazāģētu roku. Slēpj faktu par darba traumām

Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa šo faktu skaidro ar neuzmanību un vasaras karstumu.

“Ziemā traumu bija mazāk, bet nu nav nevienas dežūras, kad neievestu kādu ar sazāģētu roku. Visbiežāk cilvēki traumas gūst, strādājot ar fleksi, frēzi, ēveli vai zāģi. Mani uztrauc tas, ka bieži šie nelaimes gadījumi notiek darbā, bet cilvēki par to klusē,” domās dalās A.Skrastiņa un turpina: “Ja cietušais atnāk no rīta deviņos, tērpies darba apģērbā, kuram uz muguras rakstīts, kādā firmā viņš strādā, nav šaubu, ka nelaime notikusi darba vietā. Tā, piemēram, pirms nedēļas septiņos no rīta ieveda puisi ar sazāģētu roku. Taču šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad cietušais godīgi atbildēja, ka negadījums noticis darbā un pieprasīja aktu par traumas smaguma pakāpi. Taču vēl pavisam nesen uzņēmu cilvēku ar izmežģītu pirkstu. Kad jautāju, kā negadījums notika, vīrietis atbildēja, ka strādājis mājās. Taču, kad bija jāmaksā pacienta primārā nodeva, teica, ka naudu prasīs šefam,” reālo situāciju raksturo A.Skrastiņa.

“Kamēr cietušo šujam, saku, lai padomā par situāciju un atceras – ja būtu teikuši patiesību par traumu darbā, ārstēšanās un medikamentu izdevumus segtu sociālais budžets, bet cilvēki to nereti nesaprot,” saka traumatoloģiskās nodaļas vadītāja un atminas kādu gadījumu: “Pagājušajā gadā puisis, pakļāvies darba devējam, noliedza, ka trauma gūta darbā. Mikroķirurgi roku salāpīja, tomēr tai nevarēja atjaunot funkcijas. Tagad viņš ir invalīds. Nesaprotu naivumu un lētticību. Pieļauju, ka bieži vien cilvēks baidās pazaudēt darbu. Taču šajās situācijās darba ņēmējs vienmēr būs zaudētājs,” domās dalās A.Skrastiņa.

Atbildība jāuzņemas abiem

Ziemeļvidzemes reģiona Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā atgādina, ka ikvienam darbiniekam, kurš guvis traumu darba vietā, tuvāko stundu laikā par to jā-ziņo darba devējam vai VDI.

“Par darba vietā gūtu traumu nekavējoties jāziņo darba devējam, kurš par to informēs darba aizsardzības speciālistu, kura pienākums ir par nelaimes gadījumu ziņot VDI. Taču, ja darbinieks redz, ka darba devējs neliekas ne zinis, cenšas notikušo slēpt, pašam jāziņo inspekcijai,” saka S.Jaunākā un piebilst, ka , atbilstoši traumas smaguma pakāpei, notikušo izmeklē darba devējs vai VDI.

“Pieļauju, ka gūto traumu skaits darba vietās ir daudz lielāks, nekā par to zinām mēs. Tā, piemēram, maijā inspekcijā reģistrēti tikai seši nelaimes gadījumi, bet domāju, ka šis skaitlis neatspoguļo patieso darbā gūto traumu skaitu,” domās dalās inspektore un uzsver, ka VDI izmeklē tikai darba traumas.

“Jāatgādina, ka ikvienam darbiniekam, pat ja negadījums noticis pirms pāris nedēļām vai mēneša, iespējams nākt uz VDI un ziņot par nelaimes gadījumu,” aicina S.Jaunākā un atzīst, ka darba drošības dokumentācija bieži vien uzņēmumos ir sakārtota, bet cilvēki nav motivēti pildīt prasības.

“Dažkārt pat darba devējam ir jāpiedraud ar sankcijām. Strādājošie nevēlās saprast, ka darba drošība ir svarīga viņiem, ne inspekcijai vai darba devējam. Kaut gan lielā mērā atbildība par negadījumiem darba vietās jāuzņemas darba devējiem,” saka S.Jaunākā.

Aizbildinājumu netrūkst

Kokapstrādes firmas “CED” ražošanas vadītājs, valdes loceklis Romualds Stašķevičs “Druvai” atzina, ka traumatisms kokapstrādē pastāv un lielākoties tas notiek pašu strādnieku neuzmanības dēļ.

“Iekārtas aprīkotas tā, lai cilvēks neliktu roku tuvu zāģim, taču ātruma dēļ vai situācijā, kad strādnieks pēdējā mirklī vēlas kaut ko pielabot, rezultāts sanāk bēdīgs,” saka ražošanas vadītājs un piebilst, ka pēdējie divi nelaimes gadījumi uzņēmumā notikuši tieši šo iemeslu dēļ.

“Strādājošos esam nodrošinājuši ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem un lūdzam tos lietot. Noteikumus ievērojam strikti, meistari neatļauj uzsākt darbu, ja darbinieks nav sagatavojies tā, kā to paredz darba drošības noteikumi. Taču ikdienā vienmēr gadās, ka kāds aizbildinās, ka nav ērti strādāt vai tamlīdzīgi. Esam iegādājušies arī speciālos darba tērpus, bet viena trešdaļa tomēr tos neuzvilks un stāstīs, ka aizmirsuši tērpu mājās. Tā ir, ka šīs problēmas pastāv,” saka R.Stašķevičs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi