Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Porcelānā redz nodzīvotos gadus

Druva
23:00
28.06.2007
15

“Man porcelāns ir ļoti mīļš. Skatoties uz savu kolekciju, es redzu ceļojumus, notikumus, atceros cilvēkus, kurus esmu satikusi,” sacīja Raunas pagasta “Ziedugravu” saimniece Aina Uļjāne, kura porcelāna kolekcionēšanu pārņēmusi no tēva. Apmēram 40 gados izdevies sakrāt nedaudz vairāk par 300 figūriņām. Tās vestas no Vladivostokas, Vjetnamas, Anglijas. Krievu laikos daudzas cilvēku un dzīvnieku figūras vestas no Padomju Savienības, tagad delfīniņus, ziloņus un suņukus var nopirkt arī pašmāju veikalos.

“Arī manai lielajai meitai patīk šie nieciņi, bet viņa saka, ka krātu tikai ziloņus. Tie nesot laimi. Tā laikam stāstot kāda afrikāņu paruna. Tagad man ir daudz zilonīšu, bet mīļākā laikam tomēr ir šī porcelāna dāma krāsainajos brunčos, jo tā ir ļoti sena. Es biju pavisam maza, kad to uzdāvināja,” sacīja Aina un piebilda, ka arī šajos Jāņos viņai sadāvinātas māla mantiņas, bet porcelāns tomēr esot skaistāks. Kāpēc? Tāpēc, ka dzidrāks un trauslāks nekā atmiņas, sajūtas, domas. Un Aina atklāj, ka ne jau tikai kolekcija kā vaļasprieks ir viņas pasaule. Viņa sētā ik uz soļa varot iepazīt dažādo dienu garšu un sajust dzīvotprieku.

Tik tiešām “Ziedugravās” it kā viss ir pa rokai – pārdesmit metrus no mājas Raunas Staburags, acu skatienam sniedzoties tālumā, paveras baznīcas tornis, blakus viļņojas pļavas, kur brūnie punkti ir saimnieces Ainas Uļjānes teles, kas izlaistas ganībās, kā balti ciņi blakus sagūlušas aitas.

“Citi jau saka – būtu sēdējusi, sauļojusies un priecājusies, bet es neciešu slinkus cilvēkus. Nu, kā var nestrādāt! Mūsu mājā vienmēr ir strādāts. Un tagad man vienai ar visu jātiek galā. Vien mazā Simona nāk palīgā. Kādreiz paaicinu kādu vīru, bet, ja aizdzeras, tad vairs nav atpakaļceļa. Manā mājā neviens nedzer! Es bieži domāju, ja te visu- pagalmu, sētu, apkārtni varētu tā pa nopietnam sakārtot, tad es varētu to smukumu čubināt un strādātu tikai iztikšanai. Bagātie jau tāpat nav laimīgi,” sacīja “Ziedugravu” saimniece Aina Uļjāne un piebilda, ka pēc 50 gadiem jau cilvēks sāk nodzīvoto laiku pārdomāt. Tad gribas apsēsties zaļā zālītē un ieraudzīt pašu vērtīgāko.

“Kā būtu, ja dzīvi sāktu no jauna? Tāpat jau, kā Dieviņš būtu devis, tā būtu,” nosaka Aina, kura labi apzinās, ka svešie un paziņas viņu par dzīvošanu laukos, kur līdzās tik daudz skaistā – dabas dotā un pašu veidotā, pat apskauž.

“Ja jau tā godīgi jāsaka, kāpēc man tas daiļdārzs vienmēr tāds izkopts, tad tas ir roku darbs. Visu zāli tā arī izplēšu un cūkām atdodu! Man pensijas nav, jāstrādā,” pasmaidot nosaka Aina un uzrunā pirmklasnieci Simonu, kas ir Ainas audžumeita. “Tev ar te patīk izskrieties, vai ne! Un zosis, pīles ir tava saimniecība! Kad domāju par savu dzīvi, tad tagad to bez Simonas vairs nevaru iedomāties. Mani bērni jau lieli, bet man žēl to bārenīšu. Vienmēr esmu teikusi, lai nāk pie manis tie, kam nav mātes un tēva. Es vairākiem esmu palīdzējusi, kas atkal savā dzīvē aizgājuši. Bet Simona tagad ir kā pašas bērns,” tā Aina un stāsta, ka abas reizumis noiet līdz upei, ka parunājas par dzīvi un skatās, kā pavasaros raisās lapas ozoliem, kā sazied pienenes, kā citi atbrauc pie Staburaga, lai pakavētos dažas minūtes, lai papriecātos par nogāzēm, aiz kurām paslēpjas un tad atkal steidzas prom gubu mākonīši, bet “Ziedugravu” vecajai un jaunajai saimniecei šīs dabas dāvanas paliek uz mūžīgiem laikiem.

“Te ir vismierīgākā vieta! Pasaulē otru tādu vairs neatradīsi,” nosaka Aina un iebrien ugunslilijās. Viņu var apskaust ne tikai par to, ka dzīvo šādā dabas stūrītī, bet arī par to, ka sapratusi, cik ļoti paveicies, jo sajutusi to, kam dzīvē patiesi ir vērtība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi