Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Cilvēki kļūst aktīvāki un pagasts sakoptāks

Druva
23:00
28.06.2007
12

projekta „Sabiedrība ar dvēseli – Zaube, Taurupe, Mazozoli” koordinatore

Jau otro gadu Zaubes un Ogres rajona pagastos – Taurupē un Mazozolos norisinās konkurss „Sabiedrība ar dvēseli”, kuru organizē biedrība „Novadnieki attīstībai” sadarbībā ar Nīderlandes apvienotu fondu KNHM (Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschapij), kas projektu atbalsta finansiāli.

Projekta mērķis ir iedzīvotāju iesaistīšanās dzīves sociālās un fiziskās kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, lai kopīgi uzsāktu kādu radošu aktivitāti, sakārtotu pagasta apkārtni, labiekārtotu sabiedriskas atpūtas vietas, atjaunotu rotaļu laukumus bērniem, daudzdzīvokļu māju fasādes, kā arī iegādātos nepieciešamos materiālus šiem darbiem.

Šajā gadā izvērtēšanai tika iesniegti 16 projekti, pēc žūrijas lēmuma apstiprināti 15. Zaubes pagasta iedzīvotāji iesniedza sešus projektus, tie visi tiks realizēti.

Jau no projekta pirmsākumiem Zaubē izveidojusies rokdarbnieču grupa „Trejdeviņi”, kas savu darbību uzsākusi, pateicoties šim projektam. Tāpat otro gadu darbību turpina projekta grupa „Zvaniņš”, kurā bērni no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm apgūst dažādas ikdienā nepieciešamas iemaņas. Arī šogad skolēni kopā ar skolotājiem izrāda iniciatīvu un aktīvi iesaistās projekta realizācijā, viņi iecerējuši izveidot atpūtas iespējas skolēniem. Pagājušajā gadā tapa rotaļu laukums un iesākums atpūtas stūrītim, šogad projekti tiek papildināti ar jaunām idejām.

Ir pilnīgi uzsākts pilotprojekts, kas ir vērienīgs, ilgtspējīgs un atšķirīgs no KNHM projektiem. Tam par aizsākumu ir pagājušā gada projekts „Pasniedz roku”, kura mērķis – veco laužu atstumtības mazināšana.

Projekts „Virpulis”, kas darbosies vasaras mēnešos, aicinās iedzīvotājus keramikas, dažādu veidu deju un citu interešu apgūšanā.

Dzīves fiziskās kvalitātes uzlabošanai tiks realizēts projekts, kas saistīts ar inventāra papildināšanu sabiedrisku kultūras pasākumu vajadzībām.

Atlases kritēriji izvirzīti nedaudzi, tomēr ļoti nozīmīgi –projektam jābūt virzītam sabiedrības interesēs, tas nevar būt personiskā biznesa attīstības veicināšanai. Svarīgs kritērijs ir dažādu vecuma grupu iedzīvotāju iesaiste projekta īstenošanā. KNHM balstās uz brīvprātības principu, veicinot cilvēkos vēlmi rosīties, iesaistīties, gūstot arī nemateriālo labumu.

Pašlaik sarunās ar KNHM direktoru Nīderlandē notiek vienošanās par finansējuma saņemšanu. Tas paredzēts apmēram jūlija sākumā. Vēlāk, kad projektu realizācija būs noslēgusies, tiks organizēta otra žūrijas vizīte, lai klātienē novērtētu katra projekta veikumu. Tāpat kā pirmajā gadā, projekta noslēgumā tiks rīkots festivāls ar apbalvošanu, projektu prezentācijām un pieredzes apmaiņu.

Projekta noslēgumā tiks izdots arī žurnāls „Sabiedrība ar dvēseli. Iedzīvotāji veido savu vidi”, ko saņem visi KNHM projektos iesaistītie cilvēki Latvijā.

Pagasti ir nodibinājuši biedrību „Novadnieki attīstībai”, kas paredzēta finansējuma piesaistei visu trīs pagastu attīstībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi