Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Referenduma gaidās

Druva
23:00
28.06.2007
5

Tautas nobalsošana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu grozījumu „Nacionālās drošības likumā” un „Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu notiks jau nākamnedēļ – 7. jūlijā.

Nobalsošana ir simboliska, jo likuma grozījumi tagad jau vairs nav spēkā. 29. martā strīdīgie grozījumi Saeimā tika atcelti, līdz ar to likumi nu ir tieši tādā redakcijā, kādā tie bija pirms grozījumu pieņemšanas steidzamības kārtā.

Politologs Ivars Ījabs atzīst, ka referenduma jēga ir simboliska: “Tiem, kuri uzskatīs par nevajadzīgu piedalīties referendumā, droši vien nevajadzētu arī sūdzēties, ka tautai nav iespēju izteikt savu viedokli par politiskiem jautājumiem.

Protams, drošības likumi ir visnotaļ komplicēti, un, iespējams, tos ir grūti pilnībā izprast, bet skaidrs ir tas, ka referendums lielā mērā būs arī kā uzticības apliecinājums vai uzticības atteikšana valdošajai koalīcijai.” Tai pašā laikā premjers kādā intervijā apgalvojis, ka referendums ir viedokļa izteikšana par konkrētajiem likumu grozījumiem, ne neuzticības vai uzticības izteikšana valdībai.

Arī politologs Andris Runcis vērš uzmanību tam, ka lielai daļai cilvēku referendums, tāpat kā vēlēšanas, ir viena no retajām iespējām ietekmēt politiskos lēmumus: “Ja cilvēkam nav vienalga, kas un kā noris šai valstī, ja ir vēlēšanās parādīt savu attieksmi pret valdību, nevis politiķus kritizēt, tikai virtuvē esot, tad ir jādodas uz referendumu.

Tas, ka likuma grozījumi vairs nav spēkā, parāda Saeimas vājumu, nekompetenci un neprofesionalitāti. Nav nopietni, ja likumdevējs vienā dienā ko pieņem, bet pēc dažām nedēļām strauji izmaina. Tomēr referendums tikai formāli būs par šiem grozījumiem, jo ikviens referendums savā būtībā ir arī par daudziem citiem jautājumiem. Šoreiz attieksme tiks izteikta arī par augsto inflāciju, Saeimas un atsevišķu ministru darbu, Valsts prezidenta izvēli.

Pie jebkura rezultāta valdība turpinās strādāt. Ja tā kritīs, tam būs citi iemesli, piemēram, partiju elites savstarpējie ķīviņi, ambīcijas un citas lietas.”

Politologs Valts Kalniņš atzīst, ka jēgu un iemeslus, kādēļ nepieciešams piedalīties tautas nobalsošanā, iespējams skatīties divos līmeņos: “Viens ir šaurāks, tieši raugoties uz likumiem. Ja tauta nobalsos par likuma grozījumu atcelšanu, tad vismaz šīs Saeimas laikā būtu spēkā skaidrs aizliegums atgriezties pie šī jautājuma un no jauna pieņemt tādu likuma redakciju, pret kuru iebilda Valsts prezidente un kuras dēļ tika ierosināta tautas nobalsošana.

Otrs aspekts ir tas, ka Valsts prezidente, aicinot uz nobalsošanu, ir kritiski izteikusies par veidu un stilu, kā valdošā koalīcija risinājusi šos jautājumus. Līdzdalība referendumā būs skaidrs signāls, ka tauta pievienojas prezidentes nostājai, ka nedemokrātiskā, sasteigtā ceļā svarīgus likumus grozīt nav pieļaujami.

Ja runā par atkāpšanos, tad loģiski būtu domāt par Saeimas atlaišanu, bet šo procedūru prezidente neierosināja. Tā kā Ministru prezidents Aigars Kalvītis arī personiski aktīvi atbalstīja drošības likumu grozījumu pieņemšanu, tas varētu būt pietiekams pamats mainīt premjeru, tomēr sekas un rezultāts šādam procesam nav skaidri saskatāms.”

Jau iepriekš “Druva” skaidrojusi, ka steidzamības kārtā pieņemtajiem drošības likumu grozījumiem bija dažādas specifiskas nianses. Viena no tām – grozījumi būtu radījuši tādu situāciju, kurā ne tikai deputāti, bet arī Nacionālās drošības komisijas pilnvarotās personas varētu pārbaudīt drošības iestāžu darbību. Turklāt pieeju valsts noslēpumam varētu izsniegt ne tikai Satversmes aizsardzības birojs, bet arī Informācijas analīzes dienests, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā, līdz ar to varētu paplašināties personu loks, kuriem ir šī pieeja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi