Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vasarā uz parku

Druva
23:00
29.06.2007
2

Raiskuma vārds izskanējis Latvijā kā vieta, kur pulcējas līgotāji. Arī svētdien Raiskums, Ungurmuiža, aicina tos, kuri vēlas pabūt romantiskā gaisotnē. Te skanēs saksofons, smaržos raiskumiešu Rukšānu audzētās lilijas. Atvērs Gunas Rukšānes grāmatu “Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos”.

“Vasara pagastā ir kultūras dzīvē aktīvākais laiks. No rudens līdz pavasarim pasākumi notiek īrētās telpās, jo sava tautas nama nav,” stāsta pagasta kultūras dzīves organizatore Inga Bērziņa un piebilst, ka diemžēl arī Ungurmuižā ziemā rīkot neko nevar. Tiesa, pērn Ziemassvētkos tur notika koncerts. Bet vēl jau nebija

īstas ziemas. “Tas nenozīmē, ka rudenī un ziemā nekas nenotiek. Vēl daudziem atmiņā Igo, Ainara Mielava koncerti un Intas Tiroles monoizrāde. Tie notika jaukās, īrētās telpās. Cilvēki ar mieru maksāt dārgāk, lai

koncertu klausītos piemērotā vidē, ne skolas zālē. Pirms desmit gadiem tam nepievērstu tik lielu vērību, tagad būtiska arī vieta,” domās dalās I. Bērziņa un ir pārliecināta, ka pagasta ļaudīm svarīgi, ja pazīstami mākslinieki uzstājas pašu mājās. Nākamajā sezonā iecerēts, ka reizi mēnesī raiskumiešiem būs iespēja pabūt kādā jaukā koncertā vai izrādē. “Cenšos, lai sarīkojumi būtu dažādu vecumu cilvēkiem. Diemžēl izklaides pasākumus jauniešiem īrētās telpās rīkot nevaram. Ja nu kāds netīšām iekrīt spoguļu sienā,” nosaka I.Bērziņa un piebilst, ka apdalīti var justies arī tie, kuri vēlas balli plašā zālē.

Raiskumieši regulāri brauc uz teātra izrādēm Rīgā, Valmierā. Aktīvu darbību uzsācis sieviešu klubiņš. Regulāri pasākumi tiek rīkoti vecļaudīm. “Mums nav amatiermākslas kolektīvu. Ir tikai koris, kas darbojas stabili. Pārāk tuvu ir Cēsis, tādēļ labu deju kolektīvu vai amatierteātri pagastā noorganizēt nevar,” domās dalās Inga Bērziņa un piebilst, ka pēdējoreiz deju kolektīvs bijis pirms gadiem trīsdesmit. Daudzi raiskumieši iesaistījušies Cēsu kolektīvos, kuriem augsts mākslinieciskais līmenis.

Cilvēki jau pieraduši, ka Raiskuma parkā vasarā var redzēt izrādes, izdejoties. Vasarsvētku ballē deju grīda bija par mazu. Apmeklētas ir arī Lieldienu lustes, kur nodarbošanos var atrast lieli un mazi. Iecienīts ir bērnu popgrupu festivāls “Pienenīte”, kas notiek kopš 2000.gada. Par tradīciju kļuvis raiskumiešu un ar Raiskumu saistīto mākslinieku koncerts, kas notiek kapu svētku dienā. “Parks ir neliels, pārredzams, apkārt nav sētas. Cilvēkiem ir neērti nepirkt biļeti,” pārliecinājusies Inga Bērziņa. Lai arī cik jauki ir pasākumi parkā, tie vienmēr atkarīgi no laika apstākļiem. Ja zeme ar debesīm griežas riņķī, lai arī kas iecerēts, nenotiks.

Vēl šovasar parka estrādē izrādes spēlēs Mārsnēnu un Dikļu amatierteātris, būs kārtīga zaļumballe ar grupu “Romeo” un vēl citi sarīkojumi. Bet Raiskuma lepnums – Ungurmuiža šovasar augustā svinēs 275.dzimšanas dienu. Vecās muižas parku pieskandēs mūzika.

“Ja vien cilvēks nav pārliecināts mājās sēdētājs, gan vasarā, gan ziemā Raiskumā ir iespēja sevi bagātināt,” saka Inga Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
118

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi