Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Gaida Dziesmu svētku izstādi

Druva
23:00
29.06.2007
2

Gads atlicis līdz Dziesmu svētkiem. Tiem gatavojas ne tikai dziedātāji un dejotāji, arī tautas lietišķās mākslas meistari. Lielā Dziesmu svētku izstāde būs.

“Tā notiks Dzelzceļa muzejā. Koncepciju izstrādājusi Dagmāra Prīberga,” stāsta tautas lietišķās mākslas koordinatore rajonā Dagnija Kupče. Patlaban tiek veidota komanda, kura iekārtos plašo izstādi. Tajā darbosies arī Dagnija.

Izstāde tiks iekārtota kā gadalaiki dabā un cilvēku ikdienā. Visu novadu tautas lietišķas mākslas meistari varēs izrādīt, kā prot aust, adīt, radīt baltos darbus, apstrādāt ādu, koku, metālu. Šajā izstādē būs vieta arī radošiem darbiem.

“Izstādē varēs piedalīties ikviens. Tikai darbiem jāatbilst tautas etnogrāfiskās mākslas kritērijiem,” uzsver tekstilmāksliniece. Katru cimdu pāri vai dvieli vērtēs speciālisti, tikai pēc tam tas nokļūs izstādē. “Vecpiebalgas audējas ir radījušas Piebalgas novada tautas tērpu kolekciju. Novada svētkos to varēs apskatīt ikviens. Atbrauks arī Dziesmu svētku izstādes rīkotāji un novērtēs. Ļoti ceram, ka šī kolekcija būs redzama arī Rīgā,” stāsta Dagnija Kupče.

Nākamgad pavasarī katrs varēs Cēsīs nodot savus darbus, tad tie tiks vesti uz Rīgu. “Šāds ceļš, protams, nav labākais. Katra sega, dvielis, blūze, brunči jāloka, Rīgā jātin vaļā. Diemžēl Cēsīs izstādes, kurā speciālisti rokdarbus varētu apskatīt, izvēlēties lielajai izstādei, nebūs. Tā kā locīsim, tīsim, locīsim, vedīsim,” domās dalās Dagnija un piebilst, ka rajonā ir īstas rokdarbnieces, kuras rada brīnišķīgus rokdarbus. Tiesa, viņu skaits iet mazumā. Tāpat kā sapratne par etnogrāfisko mākslu.

“Pierasts, ka lielajās Dziesmu svētku izstādēs tiek atspoguļoti Latvijas novadi, to rakstu un krāsu daudzveidība. Diemžēl pēdējo desmit gadu laikā nepieciešamība pēc lietišķās mākslas gājusi mazumā. Dažos novados audēju, adītāju, balto darbu pratēju palicis pavisam maz,” stāsta Dagnija un piebilst, ka tāda pati situācija ir arī mūsu rajonā – viss iet mazumā. No jaunās paaudzes tautas mākslā darbojas retais. Kamēr vēl ir tie, kam rokdarbi sirdslieta, jālepojas ar to bagātību, kas mums ir. “Attieksme pret tautas mākslu izveidojusi šādu situāciju. Skolās rokdarbus māca tik maz, ja ne katra meitene prot rokās adatu noturēt. Un nav jau arī nepieciešams. Kāpēc adīt cimdus, ja par santīmiem var nopirkt pirkstaiņus. To siltumu, jauko sajūtu, ko dod adīti cimdi, sajūt vēlākos gados,” saka Dagnija un stāsta, ka pēdējā laikā viņai tautas tērpus pasūtījušas vairākas četrdesmitgadīgas sievietes, arī vecāki pirmsskolas vecuma bērniem. “Ļoti lēni tā attieksme un saprašana par tautas lietišķo mākslu atgriežas. Un Dziesmu svētku izstāde būs tam apliecinājums,” pārliecināta tekstilmāksliniece Dagnija Kupče un piebilst: “Kaut mēs pārāk daudz no tās nepazaudētu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
118

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi