Savulaik lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Rauna” privatizēja graudu pārstrādes kompleksu Cimzā. Īpašnieki te varēja kaltēt graudus, tos glabāt, tīrīt, arī samalt. Šo iespēju izmantoja daudzi raunēnieši un arī kaimiņu pagastu zemnieki.
“Tikai trešā daļa zemes, uz kuras atrodas lielais komplekss, bija mūsu īpašums, iegādāts par pajām, pārējo
vajadzēja izpirkt,” stāsta sabiedrības “Rauna” valdes loceklis Kārlis Skulte, bet revīzijas komisijas priekšsēdētāja Gunta Suta piebilst, ka arī pašvaldībai lūguši atbalstu un sapratni, bet atlaides tomēr nav saņēmuši. Lai izpirktu objektu, kurā saimniekoja, sabiedrības valde nolēma pārdot zemi, uz kuras atradās zāles miltu kalte. To iegādājās raunēnietis Viesturs Rudzītis. Šajā pushektārā tagad atrodas SIA “Raunas briketes” ražotne. Tajā no zāģu skaidām tiek ražotas briketes. “Raunas brikešu” teritorija atrodas kooperatīvās sabiedrības īpašuma viducī – starp graudu torņiem, šķūņiem un maltuvi.
Kaimiņi sapratās labi. Kooperatīvā sabiedrība SIA izīrēja asfaltēto laukumu pie kaltes, lai būtu, kur glabāt skaidas. To tad arī tagad kooperatīvs atzīst par labvēlības lielāko kļūdu. Sapūst siena, nozog akumulatorus
Zāģu skaidu kaudze bija sabērta liela, tieši pie graudu kompleksa ventilatoru bunkura sienas. Stāvējusi gana ilgi, jo… salauzusi sienu, tā izgāzusies, bet dēļi sapuvuši.
“Ar Viesturu Rudzīti runājām, ka siena noteikti jāsataisa. Solīja salabot, bet neko neizdarīja, neesot kokmateriālu. Atvedu. Vairākkārt mūsu valdes sēdēs solīja, ka kaut ko darīs. Nekā,” stāsta sabiedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Grahoļskis.
Tā kā sienas nebija, martā zinātāji bez bēdu pašiverēja. Tika izdemolēti deviņi elektromotori. Par to sabiedrība iesniedza ziņojumu policijai. Pēc tam “Raunas briketes” un “Rauna” noslēdza vienošanos par turpmāko, atzīstot: “Tā kā jūsu vainas dēļ salauztā graudu kompleksa ventilatoru bunkura siena vēl nav saremontēta, turpmāk SIA “Raunas briketes” sola nodrošināt pilnu atbildību par minētajā ēkā atlikušajām vērtībām, līdz siena tiks pilnībā saremontēta.” Savukārt janvārī noslēgtajā līgumā paredzēts, ka “īrnieks apņemas atmaksāt izīrētājam visus zaudējumus, kas radušies izīrētājam īpašuma īrnieka ļaunprātības vai rupjas neuzmanības dēļ”. Abas vienošanās parakstījis Ivars Grahoļskis un Viesturs Rudzītis.
Pirms Jāņiem kooperatīvās sabiedrības īpašniekus sagaidīja vēl viens trieciens. “Martā bija izdemolēti deviņi akumulatori, 30 bija darba kārtībā, nu palikuši pāris. Graudus izžāvēt vairs nevar. Kur varēts, noņemts viss dzinējs, kur ne, krāsainā metāla zagļuprāt, vērtīgākais,” secina kooperatīva valdes loceklis Kārlis Sarmulis. Arī par šo zādzību informēta policija. Tiek aprēķināti zaudējumi.
Pēc kārtējās krāsainā metāla zādzības kooperatīva valdes locekļi atkal tikās ar Viesturu Rudzīti. Saruna bija emocionāla un reizē lietišķa. SIA īpašnieks nenoliedza savu vainu, ka siena sapuvusi, jo pārāk tuvu piebērtas skaidas. Arī to, ka tā jāsalabo. Kavēšanās notikusi, jo siltajā ziemā bizness nedevis cerēto peļņu. “Finanses, tāpat kā jebkurš,
plānoju. Bija jāizvēlas samaksāt algas, nodokļus, par elektrību, skaidām vai sataisīt sienu. Meklēju lētāko variantu,” stāstīja Viesturs Rudzītis.
Savukārt Ivars Grahoļskis bija tiešs :” Esam viena pagasta cilvēki. Mums citam citu jāatbalsta, bet kā pret mums izrīkojās, trūkst vārdu. Mums, zemniekiem, nav izejas. Kur rudenī liksim graudus? Vairākus simtus tonnu. Un ja rudens būs lietains?” Jautājumi tā arī palika bez atbildes. Kooperatīvās sabiedrības īpašnieki un arī graudu kompleksa pakalpojumu izmantotāji cer, ka varbūt tomēr… Skaidas pa gaisu
Otrs kaimiņu nesaprašanās vaininieks – zāģu skaidas. Tās brikešu ražošanai glabājas atklātā laukumā. Diemžēl skaidām vējā patīk lidot pa gaisu un nosēsties, kur nedrīkst.
“Šķūnī glabājas graudi. Tie vairs nav izmantojami, jo pilni ar skaidām. Ne dot lopiem, ne sēt. Tie, kuri iesēja, tagad cīnās ar smidzi, kas skaidās savairojies un bojā labību. Tīri sēklas kvieši bija, aizveda uz laboratoriju, tur brīnās – pilni ar smidžiem,” stāsta Ivars Grahoļskis. Viņš arī rāda šķūni, kas tikai pirms nedēļas iztīrīts, bet nu jau skaidu kārta sakrājusies. “Bunkuri nedarbojas, šķūnī bērt graudus nevar. Ko mums darīt?” izmisis jautā Ivars Grahoļskis, kuram kooperatīva kaltē rudenī jāieber ap 250 tonnas graudu. Viesturs Rudzītis vien nosaka – kad ražotne iekārtota, neviens nav iebildis pret atklāto skaidu laukumu, bet skaidas taču vienmēr lido pa gaisu. “Vai mēs nevaram vienoties, savest visu kārtībā? Kaimiņos vien arī turpmāk jādzīvo. Kāpēc mums jācieš? Mēs visu laiku klusējām, nu kas jādara,” ierosināja Kārlis Skulte. Ivars Grahoļskis par turpmākajām kaimiņattiecībām gan atturējās runāt, vien piebilda: “Mūsu graudi pie briketēm neiet, bet skaidas pie mūsu graudiem gan.”
Sarunā dažbrīd
izskanēja ierosinājums, ka brikešu ražotne rada vien kaitējumu un tā jāslēdz. Sabiedrības valde uzrakstījusi iesniegumu Valmieras reģionālajai vides pārvaldei, lai pārbauda SIA “Raunas briketes” saimniekošanu. Pārvaldes atļauju daļas vadītājs Gunārs Ģeida “Druvai” pastāstīja, ka iesniegums ir saņemts un šonedēļ inspektore apmeklēs ražotni.
“Iešu un cīnīšos tālāk. Arī mēs, zemnieki, esam cilvēki un gribam saņemt tādus graudus, kādus ieliekam torņos. Vai lopi jālikvidē, jāved uz kautuvi.? Kādu graudu uzglabāšanu varam nodrošināt? “ zinot atbildes, jautā Ivars Grahoļskis. Cimza – sakopts stūrītis
“Kāds prieks redzēt, kā “Raunas bruģakmens” savu teritoriju sakopj, kā kaimiņos Raitis Zariņš savu. Cerēju, kad uzcels brikešu ražotni, arī te būs pievilcīga aina. Nekā. Skaidām pilns grāvis, visa apkārtne,” domās dalījās Gunta Suta. Arī viņa izteica cerību, ka visi taču ir ieinteresēti, lai varētu strādāt – gan brikešu ražotājs, gan kooperatīvā sabiedrība. Un arī lai Cimza pagastā kļūst par sakoptu stūrīti.
Komentāri