Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kapu svētki – satikšanās un atceres reize

Druva
23:00
06.07.2007
3

Katru sestdienu un svētdienu līdz pat septembrim brīvdabas dievkalpojumos pulcēsies dzimtas, lai kavētos atmiņās par tiem, kuri aizsaulē.

Sācies kapu svētku laiks Latvijas kapsētās.

Šodien kapu svētki arī Raunas kapsētā. Ikgadējiem svētkiem piederīgo atdusas vietas poš tuvinieki, bet kapsētas saimnieks – Raunas draudze – ar pašvaldības atbalstu gādā, lai šī vieta vienmēr būtu sakopta.

“Dažs uzskata, kas gan te, kapsētā, daudz ko darīt. Bet darāmā netrūkst. Pašvaldība no aprīļa līdz novembrim algo trīs strādniekus, “ stāsta kapu pārzine Ināra Cērūze un piebilst, ka inventāra iegādei, maksai par atkritumu izvešanu, ūdeni, arī nelieliem kapličas remontiem tiek tērēta par kapuvietām iekasētā nauda. Dārgi nākas maksāt speciālistiem par veco koku izzāģēšanu. “Par kādas bīstamas egles nozāģēšanu samaksājām 250 latus. Var rēķināt, maz vai daudz, bet koks krītot nesasita nevienu pieminekli, nevienu plāksnīti, neizbojāja kapu kopiņu,” stāsta kapu pārzine un piebilst, ka diemžēl

ir arī tādi koki, kuru zāģēšanai klāt neķeras pat speciālisti.

Kapsētā ir daudz veco koku, kā novērojusi Ināra Cērūze, tie vētrās ir diezgan izturīgi, bet bieži vien lūzt, kad smagi pielijuši.

Pērn kapličai uzliktas jaunas notekcaurules, un lietus ūdeņi vairs nebojā ēku.

No iepriekšējiem kapu svētkiem līdz šodienai Raunas kapsētā apglabāti 63, pirms gada – 40. “Daudzi aizgājuši mūžībā pēc garas un bagātas dzīves, diemžēl arī šogad ir gados jauni,” stāsta kapu pārzine un piebilst, ka daudzi raunēnieši, kaut dzīves ceļi aizveduši prom no pagasta, vēlas atdusēties dzimtajā kapsētā.

Raunēniešiem visos laikos pašsaprotami bijis, ka piederīgo atdusas vietai jābūt sakoptai. To sarunā apliecināja arī Māra Skrodele. Pirms nepilniem desmit gadiem viņa atgriezusies tēva mājās un tagad rūpējas par radinieku kapa vietām. “Te man tēvs un māte, abi vecvecāki, arī vienas vecāsmātes vecāki. Bieži braucu, puķes atvedu, sakopju,” “Druvai” pastāstīja Māra Skrodele un piebilda, ka kapsēta vienmēr ir ļoti sakopta, celiņi nogrābti, zāle nopļauta, grants un ūdens vienmēr pieejams. Šodien uz kapu svētkiem atbrauks Māras mātes māsa, tante, vēl citi radi, būs gadskārtējā tikšanās, kā daudzās latviešu ģimenēs pieņemts.

Raunas kapsētas pārzine Ināra Cērūze gan atzīst, ka pēdējos gados aizvien retāk uz kapiem līdzi tiek ņemti bērni. “Mazbērniem jāredz, kā kopj kapus, jāsaprot, kāpēc tas jādara,” domās dalījās kapu pārzine.

Šodien pirmoreiz raunēnieši, kam nav sava transporta, uz kapsētu un atpakaļ varēs aizbraukt ar pašvaldības autobusu. Paredzēti divi reisi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi