Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Dziedātāja un ģitārista tandēms

Druva
23:00
19.07.2007
12
7lp Dziedaataajpuisi

Joprojām pastāv gana daudz stereotipu un aizspriedumu par ielu muzikantiem. Nereti paejam tiem garām, izliekoties, ka nedzirdam, un novēršam skatienu, lai nebūtu jālūkojas lūdzošajās acīs. Tomēr ne visi ir lūdzēji, un ne visiem muzicēšana uz ielas ir izdzīvošanas jautājums.

Cēsu 1. pamatskolas 9. klases skolnieki Mārtiņš Ruskis un Lauris Brants muzicēšanu uz ielas uztver kā vasaras izklaidi un interesantu laika pavadīšanu. To varētu saukt pat par hobiju, kas sagādā prieku gan pašiem jaunajiem māksliniekiem, gan garāmgājējiem.

Mārtiņš un Lauris Cēsīs uzstājušies jau piecas reizes, par savu ielas skatuvi izvēloties „Saules aptiekas” kāpnes Rīgas ielā. Puiši atzīst, ka sākumā bijis nedaudz neērti un nācies pārvarēt kautrību, taču šobrīd par tādām lietām nav jāsatraucas. Lauris stāsta: „Sākumā spēlējām tikai savam un citu priekam, nebijām pat atvērtu ģitāras futlāri izlikuši sev priekšā.” Puisis nenoliedz, ka tā viņi būtu arī turpinājuši, ja draugi jokojoties futlāri nebūtu izlikuši priekšā. Kā izrādījās, cilvēki Cēsīs esot atsaucīgi un atvēlot arī naudiņu. Taujāti par iespējām muzicējot nopelnīt, puiši nenoliedz, ka nopelnīt var – īpaši laikā, kad pilsētā notiek kāds lielāks pasākums. Visvairāk patīkamo iespaidu puiši guvuši „Hansa Diskonakts” pasākuma dienā, kad pie abiem muzikantiem piestājuši daudz garāmgājēju, kas gan klausījušies zēnu sniegumu, gan arī dejojuši tā pavadībā.

„Parasti spēlējam pa vakariem, kad ir laiks. Bieži gan ne – mēnesī divas reizes, ne vairāk, citādi cilvēkiem kļūs neinteresanti un sāks apnikt,” stāsta Mārtiņš. Šajā vakaru muzicēšanā ir arī sava romantika. „Reiz bija tā mazāk cilvēku, mēs ar Lauri pasmējāmies, ka mūsu klausītāji ir baloži, kas sasēdušies pilni jumti,” atceras Mārtiņš, piebilstot, ka tā bija arī reize, kad kāda garāmgājēja esot viņam uzdāvinājusi ceriņus.

Mārtiņš ir no Straupes, bet Lauris dzīvo Liepas pagastā. Viņi iepazinās, uzsākot mācības Cēsīs.

Mārtiņa aizraušanās ir dziedāšana. Līdz šim viņš ir piedalījies Raimonda Paula un Imanta Kalniņa „Jaunās zvaigznes” konkursos, bijis pusfinālists dziedātāju konkursā „Mūzikas spārni”. Mārtiņš šogad trešo reizi dziedās arī „Dziesma manai paaudzei” konkursā Cēsīs, uz kuru bija pieteicies 101 dziedāt gribētājs.

Mārtiņam ir lieliska atmiņa, dziesmu vārdus viņš zina no galvas. Mazā dziesmu grāmatiņa, kas puisim ir vienmēr pa rokai, kalpo tikai kā palīglīdzeklis ģitāristam Laurim īsto akordu meklējumos. Taujāts par Mārtiņa spējām atcerēties tik daudzu dziesmu vārdus, viņš atzīst, ka tie ir daudzkārt dziedāti. Arī mamma viņam šad tad palūdzot kaut ko nodziedāt.

Tieši mammas mudināts, Mārtiņš esot sācis dziedāt jau piecu gadu vecumā Straupes ansamblī „Cukurēni”, guvis pirmās iemaņas dziedāšanā. Lauris mūzikas pamatus apguva Jāņmuižas skolā, kur spēlējis klavieres, taču gadu gaitā puisim lielāku interesi radīja ģitārspēle, un ar to viņš turpina nodarboties joprojām. Abi puiši šobrīd ir Cēsu 1. pamatskolas ansambļa sastāvā.

Mārtiņš teic, ka tuvākie lielie plāni, kas saistāmi ar muzicēšanu uz ielas, būs trīs dienas „Siguldai 800” pasākumā, kur kopā ar Lauri cer nopelnīt. Šādu sadarbību jaunie mūziķi sākotnēji nebija paredzējuši, taču, kā viņi atzina, tas ir jautri un vienmēr interesanti pavadīts laiks. Taujāti par nākotni ielu muzicēšanā, puiši cerot uz ilgstošu sadarbību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi