Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Palīdz ticības brāļiem

Druva
23:00
23.07.2007
3

Apvienotās metodistu baznīcas Liepas draudzes dievnama apkārtne pēdējās nedēļas laikā krietni pārvērtusies. Par to priecīgi gan draudzes locekļi, gan liepēnieši. Pamazām līdz nepazīšanai pārtop bijušās kopsaimniecības kantoris un tā plašais pagalms.

“Palīgā atbraukuši 16 metodistu draudžu locekļi no Amerikas, galvenokārt no Talahomas. Viņi bija dzirdējuši par baznīcu Latvijā, gribēja ar kādu draudzi iepazīties, palīdzēt. Izstāstījām par Liepu, pērn viņi bija pirmoreiz, palīdzēja telpu remontā, strādāja arī apkārtnes sakārtošanā,” “Druvai” pastāstīja Latvijas metodistu baznīcas mācītāja Gita Medne un piebilda, ka amerikāņiem tas ir misijas darbs, viņi paši vāc līdzekļus gan ceļam, gan finansē to, ko dara. Viesi grupā lielākoties ir pensijas vecuma cilvēki.

Amerikāņi šovasar lielākoties strādā dievnama apkārtnes labiekārtošanā. Viņi ierīkojuši ugunskura vietu, sporta laukumus, lai bērniem un jauniešiem būtu, kur pasportot, uzcēluši drēbju žāvētavu pagalma stūrī, kas varēs kalpot arī kā lapene, kur sanākt kopā draudzes locekļiem, atpūsties, rīkot sadraudzības pasākumus.

“Man te ļoti patīk. Var pastrādāt, tikties ar jaukiem cilvēkiem. Man ļoti pie sirds gāja dievkalpojumi, kas notiek Liepas draudzē,” “Druvai” pastāstīja Dadlejs Tips, kurš kā p ensionēts būvuzņēmējs vadīja lapenes celtniecību. Par Liepā redzēto, satiktajiem cilvēkiem ļoti priecīga arī Paisleja Andrēna. Viņa braucienu uz Latviju saņēmusi kā dāvanu 16 gadu jubilejā, kuru no-svinēja te.

Sievietes, kuras iesaistījušās misijā, daudz laika un pūļu veltīja, lai pagalmā iekārtotu puķu dobes. Pašas brauca uz Cēsu tirgu tās pirkt.

“Izvēlējāmies gan vasaras puķes, gan ziemcietes, lai nākamgad atbraucot arī redzētu, kā tās zied,” par izvēli stāstīja Mērija Farrova, kurai pašai pie mājas esot ļoti plašs dārzs ar dažādām puķēm un citiem augiem. Nakšņojot Skangaļos, pa logu pagalmā redzamas ziedošas vasaras dālijas, tās labi iederas arī dobē pie dievnama, tāpat kā ehinācija, leduspuķes un citas. Mērija kopā ar māsu Martu Ervinu sprieda, ka pie ieejas skaisti izskatītos arī vīteņroze.

“Tikšanās un darbs kopā ar amerikāņiem vēlreiz pierāda, ja Dievs un Svētais Gars uzrunā sirdis, rodas saprašanās,” atzina Gita Medne.

Liepas metodistu latviešu draudzes mācītāja Ilze Ozola pastāstīja, ka viesu atbalsts arī ikdienas darbos ir neatsverams, kaut vai aizkaru sašūšana vai plauktiņu pielikšana. “Esam neliela draudze, baznīcas nams vēl tikai top un katras palīdzīgas rokas ir ļoti nepieciešamas. Pērn viņi ierīkoja sētu apkārt baznīcas teritorijai, tīrīja, remontēja telpas,” pastāstīja Ilze Ozola, bet krievu draudzes mācītāja Vera Titoviča piebilda, ka amerikāņi pasūtījuši ieejas vārtus, kurus gatavos tepat. “Gribam, lai baznīca Liepā ir atvērta katru dienu, lai cilvēki te var ienākt, parunāties, noskaitīt lūgšanu,” sacīja Vera Titoviča.

Šajās dienās viesi kopā ar vietējo draudžu locekļiem rīko pēcpusdienas bērniem. Tajās gan dziedāšana un spēles, gan laiks Dieva vārdam.

“Mēs jau ceram, ka arī nākamvasar mūsu draugi atbrauks,” sacīja Gita Medne, kurai pateicoties, viesi pirmoreiz atbrauca uz Liepu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi