Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Svētki bērniem

Druva
23:00
03.08.2007
3

Vasara ir arī bērnības svētku laiks. Pagājušās nedēļas nogalē tie aizvadīti Amatā. Šodien bērni līksmo Mārsnēnos.

Svētki sāksies ar gājienu no pagasta padomes ēkas uz tautas namu. Netrūks svinīgās ceremonijas ar apliecību izsniegšanu, klātesot krustvecākiem. Sociālās palīdzības organizatore Rūta Ravinska “Druvai” stāsta, ka bērnības svētki pagastā ir stabila tradīcija, bet zemās dzimstības dēļ četrus gadus Mārsnēnos netika rīkoti. “Šogad atkal atjaunoti. Pieteikušies desmit mārsnēnieši un pieci citu pagastu bērni. Bērnības svētkus rīkojam, jo vecāki savām atvasītēm tos vēlas,” saka R.Ravinska. Lai dalībniekiem būtu interesantāk, svētku programma vēl tīta noslēpumā, taču R.Ravinska “Druvai” pačukstēja, ka bērnus Mārsnēnos solījies apciemot kāds pasaku tēls, bet pasākumu vadīs Jānis Gabrāns un Juris Krūze.

Divas meitas, četrgadīgo Petru Paulu un gadu un septiņus mēnešus veco Patrīciju Naulu, bērnības svētkiem pieteikusi arī Linda Petroviča: “Man šķiet, tie ir ļoti jauki, ģimeni apvienojoši svētki. Es pati neesmu kristīta, tādēļ nepakļaujos modes kliedzienam kristīt bērnus baznīcā. Saviesīgajā daļā saskatot līdzību starp bērnības svētkiem un kristīšanu, izvēlos bērnu iepriecināt jautrākā programmā. Svētku bērniem nekad nevar būt par daudz. Zinu, ka ir daži vecāki, kas no rīta bērnu kristīs baznīcā, tad nāks uz svētkiem tautas namā. Arī tas ir jauki, ka var apvienot.”

Amatā bērnības svētkiem bija pieteikti septiņi dažāda vecuma bērni. Svētku tradīcija novadā ir atjaunota gadus četrus, piecus. Amatā bērnības svētku iezīme bija leļļu teātra izrāde. Novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte saka: ”Bērnības svētkus rīkojam, jo cilvēki tos vēlas. Katri svētki bērniem ir atbalstāmi. Pret šo pasākumu krustvecāki, kurus iegūst bērniņš, izturas ļoti atbildīgi. Esmu runājusi ar jaunajiem krustvecākiem, viņi atzīst, ka tas nav tikai nosaukums, bet arī atbildība visai turpmākai dzīvei.” Vecākiem ir dažādi apsvērumi, kādēļ piedalīties bērnības svētkos – tie stiprina ģimenes saites, ir prieks būt visiem kopā. Tie nav pompozi. “Mūsdienās nevar prognozēt, vai šie svētki ilgi saglabāsies kā tradīcija, bet tā ir viena no alternatīvām ģimenēm, kas nav ticīgas,” tā E.Eglīte.

Augusta beigās svētki bērniem būs Priekuļu pagastā. Kultūras nama direktore Inga Krafte uzskata, ka tie ir atvadas bērnībai, tādēļ ieteicamais vecums dalībniekiem ir trīs līdz seši gadi: “Kāpēc bērnus neiepriecināt? Ja pašvaldība atbalsta, rīkojam skaistus svētkus bērniem, krustvecākiem, vecākiem. Tos organizējam arī tādēļ, ka ne katrs ir ticīgs, ne visi iesvētīti baznīcā, lai kļūtu par krustvecākiem.” Pagastā bērnības svētki tiek rīkoti otro gadu, pirms tam bijuši iesvētīšanas svētki katram bērnam individuāli. Mamma Elīna Stapulone pieteikusi gan savu sešgadīgo meitiņu Patrīciju, gan 11 gadīgo krustmeitiņu Ramonu. Patrīcijas krustvecāki būs Ramonas vecāki, abām ģimenēm būs dubultsvētki. “Pieteicu savas meitenes svētkiem, jo spilgti atmiņā palikuši pašas bērnības svētki. Tie bija skaisti. Baznīcā ir kristības, kur svētību dod Dievs. Bērnības svētki ir jautrāki, priecīgāki, saulaināki. Tie bērnu palutina mūsdienīgāk,” saka E.Stapulone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi