Lai pavasarī samazinātu lielo kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt piederošās teritorijas. Dienesta speciālisti atgādina, ka cīņa ar lielo skaitu kūlas ugunsgrēku pavasarī ir cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki, 2006.gadā – 7083 ugunsgrēki. Šogad kūlas ugunsgrēkos cieta divi cilvēki, bet pērn gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472. Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība tika veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu, otrkārt, laika apstākļi.
Bet, kā liecina statistikas dati, neatkarīgi no sodu bardzības vai laika apstākļiem, Latvijā ir daudz pagastu, kur nav kūlas ugunsgrēku vai, gluži otrādi, ik gadus ir vislielākais ugunsgrēku skaits. Kūlas ugunsgrēku nav vai arī to skaits ir neliels, ja pagasta teritorija ir sakopta, zāle appļauta un praktiski visa teritorijas daļa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Vairāk kūlas ugunsgrēku tajos pagastos, kurus šķērso dzelzceļi un Latvijas lielākie autoceļi. Ja dzelzceļa vai autoceļu malas ir nesakoptas, kūlas ugunsgrēkos nereti vainojami neapzinīgie pasažieri vai autovadītāji, kuri no transporta līdzekļiem izmet degošas cigaretes, kas aizdedzina sauso zāli.
