Aizvadītās nedēļas nogalē degošā koka mājā Līgatnē, Rīgas ielā 1, dzīvību zaudēja kāds 1949. gadā dzimis vīrietis, bet bez pajumtes palika vairāk nekā desmit cilvēku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs pastāstīja, ka šis ir pirmais ugunsgrēka upuris šogad. Trauksmes signāls saņemts neilgi pirms pusnakts no sestdienas uz svētdienu. Palīgā saukti arī profesionālie dzēsēji no Siguldas un Nītaures brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda.
“Pirmie notikuma vietā ieradās siguldieši, bet tikmēr liesmas jau bija pārņēmušas lielu daļu ēkas. Sausā koka būve sekmēja uguns izplatību, tikai pieliekot visas pūles, pēc vairāk nekā trim stundām izdevās liesmas lokalizēt. Ugunsgrēkā izdeguši apmēram 480 kvadrātmetri. Otrā rītā vienā no telpām atradām kāda vīrieša mirstīgās atliekas, veicot negadījuma izmeklēšanu, konstatējām, ka ugunsgrēks izcēlies tieši viņa dzīvoklī. Kā liecināja kaimiņi, vīrietis bieži lietojis alkoholu, arī tajā vakarā notikusi iedzeršana. Ugunsgrēka iemesls – neuzmanīga rīcība ar uguni jeb, pareizāk sakot, smēķēšana gultā, kas notikusi alkohola reibumā,” skaidroja P.Serovs, atzīmēdams, ka vairums no ugunsgrēkos bojā gājušajiem paši sevi nopīpē.
Pilnībā nodedzis ēkas jumts, jumta izbūve, vienā mājas galā cietis arī pirmais stāvs. Pirmdienas rītā no ēkas tika novāktas sadegušās konstrukcijas , pašvaldība centās nosegt māju ar polietilēna plēvi, lai pasargātu no nokrišņiem. Iedzīvotāji izteikuši vēlmi atgriezties šajā ēkā, dažos dzīvokļos pirmajā stāvā jau sākuši likvidēt ugunsgrēka dzēšanas sekas.
Ugunsgrēka naktī pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins sasauca ārkārtas domes sēdi, kurā deputāti nolēma katram mājas iedzīvotājam piešķirt pabalstu 200 latus, runāja par iespējām nelaimē cietušajiem piešķirt pagaidu apdzīvojamo platību, kā arī pieņēma vēl virkni lēmumu par ēkas turpmākās izmantošanas izpēti un nepieciešamā finansējuma lūgšanu no valdības.
Tika arī nolemts ugunsgrēkā cietušās ēkas iedzīvotājus pagaidām izmitināt dienas centrā “Saulespuķe”, bet ugunsnelaimes naktī ne-viens šo iespēju neesot izmantojis.
“Pašvaldība aktualizējusi jautājumu, kā palīdzēt cilvēkiem atrast pagaidu mājvietu, bet iespējas ir gaužām niecīgas. Līdz pirmdienas pusdienlaikam tikai viens cilvēks pieteicās, ka varētu izīrēt māju, kurā pats pagaidām nedzīvo. Pašvaldības rīcībā ir divas istabas dienas centrā, kas gan nav izremontētas, bet dzīvot tajās var, jo telpas ir apkurināmas, ir arī sanitārais mezgls. Ir vēl dažas iespējas, bet visiem dzīvojamās telpas nodrošināt pagaidām nevaram,” atzīst priekšsēdētāja vietniece Iveta Viļumsone.
Pašvaldība iecerējusi nodegušo māju, kas ir valsts nozīmes aizsargājams objekts, atjaunot, bet Līgatnes dome ir tādā kā ķīlnieka stāvoklī. Gandrīz visi dzīvokļi ir privatizēti, pašvaldības nevar ieguldīt naudu privātajā īpašumā. No otras puses, ēka ir valsts nozīmes aizsargājams objekts, un ar situāciju vēlas iepazīties arī valsts pieminekļu aizsardzības biedrība. Kopumā Līgatnē ir vairāk nekā 30 šādas koka ēkas, kas būvētas laikā no 1827.līdz 1922.gadam. Valsts gan tām noteikusi aizsargājamā objekta statusu, bet saņemt kādu reālu palīdzību no valsts pašvaldībai nav izdevies, lai gan rakstīti projekti, ieteikumi un lūgumi. Ik pa laikam kādā no ēkām izceļas ugunsgrēki, jo tās ir ugunsbīstamas.
Pie nodegušās ēkas sastaptie līgatnieši atzina, ka kara laiku ēkas pārcieta bez problēmām, bet tagad, miera laikā, deg arvien biežāk. Tikko nodegušās ēkas iedzīvotājiem paveicies, ka laikus izdevies konstatēt ugunsgrēku un pamest māju. Ja aizdegšanās būtu vēlu naktī, sekas būtu neprognozējamas. Problēma arī tā, ka pašvaldībai nav savas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības. Uz šo nepilnību norādīja arī P.Serovs, akcentējot, ka Līgatnes pagastam un pilsētai vajadzētu apvienoties un izveidot savu brigādi: “Ugunsdzēsības mašīna Līgatnes pagastam sagādāta, bet tā netiek izmantota. Līgatnes pilsētā, kur ir tik daudz vēsturisku koka ēku, brīvprātīgā ugunsdzēsēju vienība būtu ļoti nepieciešama, jo ikvienas ēkas aizdegšanās rada nopietnus draudus arī apkārtējām koka mājām. Kamēr no Cēsīm dzēsēji aizbrauc līdz Līgatnei, paiet apmēram pusstunda, bet šajā laikā uguns jau krietni izplatījusies.”
I.Viļumsone arī norāda, ka šādi ugunsgrēki rada patiesu draudu apkārtējām ēkām: “Labi, ka šī nelaime nenotika vienu dienu iepriekš, kad plosījās stiprais vējš, tad sekas, iespējams, būtu vēl bēdīgākas.”
Komentāri