Markuss Žamoidiks Cēsu novada pašvaldības jauniešu iniciatīvu projektu konkursā sadarbībā ar Cēsu novada Jauniešu māju īstenoja projektu Cēsu novada jauniešiem un Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas biedriem.
Par projekta ideju Markuss teic: “Tā kā mana ome ir Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra sociālais darbinieks, tad agrāk bieži pēc skolas esmu tur pavadījis savu laiku, iepazinis šos cilvēkus. 11. klasē arī izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu par to, kā vidē jūtas cilvēki ar redzes traucējumiem. Esmu piedalījies Baltā spieķa dienā, labprāt iesaistos, ja varu palīdzēt un tieku aicināts organizēt kādu pasākumu. Pamazām vien nonācu līdz projekta idejai. Domājot par aktivitātēm, izvēlējos ēst gatavošanu, jo man pašam patīk to darīt, nākotnē vēlos mācīties par pavāru. Zinu, ka cilvēki ar redzes traucējumiem labi gatavo ēst, bet viņiem nav pārāk daudz vietu, kur varētu mācīties jaunu ēdienu pagatavošanu, tāpēc izvēlējos interesantus ēdienus, kurus kopīgi varētu pagatavot. Jau projekta laikā dzirdēju atsauksmes no cilvēkiem, ka viņi ir ļoti priecīgi, ka šāda iespēja ir dota, izskanēja aicinājums, ka jaunu recepšu apgūšana varētu notikt vēl kādu reizi.”
Markuss projektā iesaistīja savu mammu Vinetu Žamoidiku. Kopā ar ieinteresētajiem tikšanās reizēs abi mācīja, kā gatavot tradicionālo Taizemes zupu “Tom Kha” un tradicionālo Balkānu ēdienu “Ćevapčići”. Savukārt trešajā tikšanās reizē jauniešiem bija iespēja izzināt, kādus palīglīdzekļus izmanto neredzīgi cilvēki, kā cilvēki ar redzes traucējumiem spēlē galda spēles un kā spēlē Šaudonu – galda tenisam līdzīgu spēli, bet ar ripojošu un skanošu bumbiņu.
Markuss Baltā spieķa dienas pasākumos jau bija ar neredzīgiem cilvēkiem spēlējis galda spēles, zina, ka cilvēki ir ļoti atraktīvi un aizrautīgi, tāpēc vēlējās, lai arī citi jaunieši iepazīst viņus un viņu vidi. Markuss: “Mēs varējām arī izmēģināt, kā ir iet ar balto spieķi ar aizsietām acīm, iepazīties ar krāsu noteikšanas ierīci, svariem, kas pasaka svaru, vai aparātu, kas dod signālu, kad glāzes līmenis ir pilns. Patiesībā iepazinām neredzīgo cilvēku ikdienu. Jaunieši varēja paplašināt savu pieredzi, iepazīt cilvēkus ar redzes traucējumiem, uzzināt, ka būtībā viņi neatšķiras no mums pārējiem, viņi ir dzīvespriecīgi, un mēs kopā varam spēlēt arī dažādas spēles.”
Projekta laikā radās ideja izveidot jauniešu komandu, kas ar biedrības atbalstu varētu patrenēties un sarīkot sacensības. Markuss gan atzīst, ka, tā kā mācās 12. klasē, tad laiks kļūst arvien noslogotāks, jo tuvojas eksāmeni un noslēguma darbi, bet viņš ļoti cer, ka laiks ļaus un ideju izdosies īstenot.
Komentāri