Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Āraišu ezerpils – gada arheoloģijas piemineklis

Monika Sproģe
00:00
22.02.2020
5
Araisi 1

Godinot arheologa Jāņa Apala piemiņu un paveikto, Latvijas Arheologu biedrība par gada arheoloģijas pieminekli 2020 pasludinājusi Āraišu ezerpili.

Arheologu biedrība jau sesto gadu pēc kārtas izraugās kādu no Latvijas arheoloģiskajiem pieminekļiem, kam pievērst īpašu uzmanību. Latvijas teritorijā zināmas vien desmit ezerpilis, starp kurām Āraišu ezerpils ir vienīgā, kurā notikuši plaši arheoloģiskie pētījumi, un to rezultātā tapusi arī seno latgaļu apdzīvotās salas apbūves rekonstrukcija.

Āraišu arheoloģiskā parka arheoloģe Laura Lēģere “Druvai” pastāstīja, ka konkursam pieteikušies paši, jo ievērība šķitusi pelnīta.

“Tagad varam droši teikt, ka šis gads ir mūsu arheoloģiskā parka gads. Prieks, ka pūles guvušas atzinību. Kā šo pagodinājumu un Āraišu ezerpils vārdu nesīsim cilvēkos turpmāk, būs atkarīgs no pašiem. Plānā ir vairāki publiski pasākumi, taču, tā kā viss pašlaik ir procesā, negribētu steigties notikumiem pa priekšu. Varu tikai ieskicēt, ka iecerētas diskusijas, runāsim par vērtībām, vēsturiskiem pieminekļiem un citām ar vēsturi saistītām tēmām. Tomēr Āraišu ezerpils ir spilgts piemērs tam, ko spēj izdarīt viens cilvēks, kā šajā gadījumā arheologs J. Apals, un ko var izdarīt vairāki cilvēki, kas vienojas kopējam darbam. Latvija ir bagāta ar arheoloģiskiem pieminekļiem, bet apmeklētājiem pieejami vien daži, ja neskaita viduslaiku pilis.”

Šobrīd Āraišu ezerpils rekonstrukcija turpinās. Āraišu ezera saliņa kā arheoloģisks objekts zināma no 19. gadsimta otrās puses, kad tur notika nelieli pārbaudes izrakumi. Plašāka izpēte J. Apala vadībā tika uzsākta 1965.gadā un ar pārtraukumu kopumā norisinājās desmit sezonas. Izpētē konstatēja piecas apbūves kārtas, turpat pusotra simta atsevišķu koka celtņu paliekas, tika iegūts ļoti bagātīgs 9.–10. gadsimta arheoloģiskais materiāls – darbarīki, rotas, keramika u.c.

Neparasti labi saglabājušās apbūves paliekas, koka ēku detaļas rosināja domāt par ezerpils apbūves rekonstrukcijas iespējām. Rekonstrukcijai J.Apals izvēlējās hronoloģiski senāko, vislabāk saglabājušos 9. gadsimta apbūvi un kopā ar arhitektu Dz.Dribu izstrādāja kompleksa rekonstrukcijas projektu. 1981. gadā uzcēla pirmo 9. gs. dzīvojamās ēkas rekonstrukciju. Šobrīd apmeklētāji Ārai­šu arheoloģiskajā parkā var apskatīt gan daļēju Āraišu ezerpils rekonstrukciju, gan arī Āraišu viduslaiku pilsdrupas un bronzas un akmens laikmeta mītņu rekonstrukcijas.
2020. gada 17. septembrī arheologam Jānim Apalam būtu apritējuši 90 gadi. Viņa piemiņai arheoloģiskajā parkā visa gada garumā paredzētas dažādas aktivitātes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
58

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi