Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Alts un tenors sader kopā

Druva
00:00
29.02.2008
3

Priekulieši Vijolīte un Juris Šķerbergi ir pārliecināti – jūlijā viņi būs Rīgā, Mežaparka lielajā estrādē. Tāpat kā daudzos iepriekšējos Dziesmu svētkos. Jura tenors un Vijolītes alts skan korī “Wenden”.

“Jurim pirmie svētki bija 1965. gadā. Es tad dzīvoju citā Latvijas malā, dziedāju jaunā korī un uz svētkiem netiku. 1966.gadā Juris sāka dziedāt “Beverīnā”, es gadu vēlāk, un 1970. gadā jau abi kopā braucām uz Dziesmu svētkiem,” stāsta Vijolīte. Šķirstot albumu, viņa atzīst, ka visi svētki ir gaidīti, tas bijis brīnišķīgs un jauks laiks. “Kad bijām jaunas, kā skrējām diriģentiem dot puķes!” ar smaidu atklāj ilggadējā koriste.

Ar “Beverīnu” izbraukātas svešas zemes, dziedāts daudzviet Latvijā, karots Dziesmu karos, lauri plūkti skatēs. Atmiņās tik daudz un dažādi notikumi. “Iepriekšējā vakarā izlozē neveiksmīgi krita dziesma no operas “Uz jauno krastu”. To zināja tikai daži dziedātāji, jaunie vispār nebija dzirdējuši. Mācījāmies, bet feileru bija daudz. Tad Imants Kokars pieprasīja, ka korim šīs dziesmas izpildīšanai vajag divas klavieres. Universitātes aulā dabūja divas klavieres, nodziedājām, negludumus žūrija nedzirdēja un ieguvām otro vietu,” atceras Juris, bet Vijolīte piebilst, ka ilgus gadus lielākie konkurenti bija “Daile”, ar kuru parasti vietas dalītas, “Juventus” bijis nedaudz pārāks, bet arī to izdevies sakaut.

Bet Dziesmu svētku simtgadē ne vienam vien Latvijā atmiņā “Beverīna” – vīri Lāčplēša cepurēs, sievas stilizētos tērpos. “Kur mēs parādījāmies, mūs pazina. Tas bija tāds lepnums, jutāmies kā īpaši,” atceras Vijolīte.

Dzīvošana Rīgā, dziesmotā noskaņa, mēģinājumi – par to katram koristam citas izjūtas, atmiņas. “Kādreiz Dziesmu svētki – tas bija nežēlīgs darbs. No rīta piecos cēlāmies, braucām uz Mežaparku, pusdienās uz skolu Juglā, tad atpakaļ. Deviņos vakarā bija spēka tik, lai nokristu uz matracīša,” stāsta Juris un piebilst, ka beverīnieši, kuri lielākoties lasīja notis, Dziesmu svētku repertuāra apguvei piegājuši ne tik nopietni kā tagad kori. Viss likts uz vienu kārti. Pirms skatēm pāris dziesmas iemācījušies ļoti labi, ja izlozē neviena no tām netika, tad pa nakti sadziedājās. Toties izvēles dziesmā varēja izcelties ar labi iestudētu skaņdarbu. Bet mēģinājumos Mežaparkā katra nots tika izdziedāta reižu reizes, nebija vajadzības mājās iekalt.

“Tagad jau Dziesmu svētku dziesmas kori labi zina. Mēģinājumi Mežaparkā ir kā atpūta,” vīram piebilst Vijolīte.

Koristi , tāpat kā citi pašdarbnieki, ir īpaša tauta, un pat sadzīves neērtībās viņi problēmas nerada. “Pēc mēģinājuma dienas garumā esi atgriezies skolā, nolicies gulēt, bet zāles vienā stūrī kāds tā krāc, ka aizmigt nevari. Kad iekrīti snaudā, jau jāceļas,” stāsta Vijolīte un piebilst, ka ne sīkumi, ne kādas problēmas nespējušas samaitāt svētku noskaņu. Juris atcerējās, kā kādā skolā direktors negribējis koristus laist iekšā, jo zāle tikko izkrāsota. Tad kultūras nodaļas vadītājs Sisenis nometies rāpus, izmēģinājis, vai krāsa bikses nesmērē. “Cēsnieki pierādīja, ka jāielaiž,” ar lepnumu saka Juris.

Kora dziedāšana Šķerbergiem visu mūžu bijis vaļasprieks. “Dēlam bija jātur mums līdzi. Kā piekariņu visur ņēmām līdzi. Laikam bērnībā par daudz nācās kora dziesmas dzirdēt, viņš, kaut varētu, korī nedzied,” stāsta Vijolīte. Ģimenes apstākļu dēļ vien neilgu laiku Vijolīte un Juris korī nedziedājuši, tad uzaicināti izpalīdzēt “Wenden” un pamazām kļuvuši par tā dalībniekiem. Vijolīte arī uzņēmusies kolektīva vēstures fiksēšanu, ar lepnumu uzsver, ka vismaz piektā daļa koristu ir tagadējie vai bijušie beverīnieši.

Šķerbergiem ne tikai albumi stāsta par “Beverīnai”, Priekuļu selekcijas stacijas korim, daudziem ansambļiem un tagad korim “Wenden” veltīto laiku, bet arī daudzie goda raksti, pateicības par ieguldīto darbu un laiku kora kultūras attīstībā. “Pa abiem mums ir arī viena medaļa par dziedāšanu. Citiem deva katram savu, Šķerbergiem vienu – vissavienības mākslinieciskās pašdarbības radošās skates medaļu sakarā ar Lielā tēvijas kara uzvaras 40. gadadienu. Goda raksts gan katram savs,” patiesu notikumu stāsta Juris.

Viņš parēķinājis, ka 2006.gadā pats dziedāšanai veltījis mēnesi un nedēļu, katru dienu astoņas stundas. Šonedēļ tikai svētdiena Jurim brīva no dziedāšanas. Pirmdien, ceturtdien – “Wenden” mēģinājumi, trešdien – rajona koru kopmēģinājums, otrdien – pagasta vīru ansambļa mēģinājums, piektdien – kora koncerts Ērgļos, sestdien – ansambļa koncerts Amatā. “Kādreiz “Beverīnas” laikā smējāmies – ja sestdien jauks laiks, tad ir mēģinājums. Ja jau tik ilgi dziedāts, gribas to darīt, un ik svētkos notiek kas nebijis, neparedzēts, neizstāstāms,” domās dalās Juris, bet Vijolīte piebilst, ka patrallināt vairs neprotot, savulaik Imants Kokars uz mūžu iemācījis – lai kurā vietā stāvi, turi savu balsi.

“Kas zina, ja nebūtu dziedājuši korī, varbūt ar Juri nesatiktos vai paietu viens otram garām,” saka Vijolīte. 1970.gada jūnijā viņi nosvinēja kāzas un drīz devās jaukā kāzu ceļojumā – uz Dziesmu svētkiem. Tas pats ceļš tiks mērots šovasar.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
34

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
83

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
154

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
51

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
78

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
91

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
56
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
22
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
18
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
5
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi