Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Iedvesmas brīdī Dievs glāsta adatas

Druva
00:00
15.03.2008
7

Musturdeķi, jaciņas, kleitas, šalles, seģenes, džemperi – daudzkrāsaini un daudzveidīgi rokdarbi apskatāmi izstāžu zālē ”Vecpilsēta”. To autore cēsniece, žurnāla ”Vides Vēstis” galvenā redaktore un radioraidījuma ”Zaļais vilnis” vadītāja Anitra Tooma. Pirms tam rokdarbus vērtēja Bauskā, izstāde bijusi ļoti apmeklēta.

”Izstādi varu sarīkot, jo pērn ”Latvijas Avīze” man pasūtīja sagatavot pielikumu ”Adīšana”. Gadu cītīgi adīju, lai būtu ko fotografēt izdevuma ilustrācijām, savukārt jau gadu katru mēnesi adu žurnālam ”Sieviete”,” stāsta Anitra un piebilst, ka nepārtraukti nākas izdomāt ko jaunu, lai būtu interesanti gan pašai, gan citām. Nošpikot nedrīkst, jo rokdarbnieces neapmānīt. Lielākā daļa izstādē redzamo darbu publicēti pielikumā ”Adīšana” un žurnālā ”Sieviete”.

Izstādē redzami Anitras pēdējos trijos gados tapušie darbi.

”Agrāko gadu nerādu, nav vērts. Lielais pagrieziens manā rokdarbnieces dzīvē notika, kad tīmeklī atradu adresi musturs.lv. Sāku runāties ar citām rokdarbniecēm. Man kā sabiedriskam cilvēkam gribējās paskatīties ap stūri, ierosināju satikties. Ideja guva lielu atsaucību. Pirms diviem gadiem satikāmies redakcijā. Tagad regulāri tiekamies Kuģu ielā krodziņā ”Mazā ceļmala”, dziju veikalā ”Musturs”, arī redakcijā. Pavisam esam ap četrdesmit sievietes, kuras nav kukažiņas un etnogrāfijā nestāv ar kājām un rokām, bet ielaiž sevī pasaules elpu, meklē idejas tīmeklī, parāda citām. Iedvesmojamies un dalāmies tajā, ko mākam, jo ar to nepelnām,” stāsta Anitra un izsaka pārliecību, ka vienalga divus vienādus rokdarbus radīt nav iespējams. Vasarā rokdarbniecēm bija pirmā nometne Pāvilostā. Šovasar viņas satiksies Ķoņu dzirnavās. Ne vienai vien atmiņā publiskā adīšanas diena Bastejkalnā, kas ieguva daudzu rīdzinieču ievērību.

Izstādē interesi piesaista divi lieli no maziem adījumu gabaliņiem kopā sašūti gobelēni. Tie ir

musturdeķi.

”Musturdeķis ir rokdarbnieču māsība, solidaritāte. Manā deķī nav neviena manis adīta gabaliņa, bet četrdesmit citu sieviešu darbi. Savukārt es divus mēnešus diendienā adīju, lai dotu pretī. Mazos dažādu krāsu gabaliņus bija grūti salikt kopā, jo kolēģēm skaidri nepateicu tēmu, vien aicināju iedvesmoties no Ivetas Vecenānes gobelēniem. Citas adītājas, piemēram, skaidri pateica, ka grib zāles deķi – tikai zaļos toņus, un tie taču ir tik dažādi,” stāsta Anitra un vedina apskatīt draudzenes Daigas Alksnītes musturdeķi ”Melnbaltais kino” – tikai melns un balts,” stāsta Anitra un atklāj, ka šajā deķī vienu gabaliņu noadījis vīrietis, kurš pirmoreiz rokās paņēmis adatas. Nevis skatījies, kā to darīt, bet klausījies Anitras saprātīgā padomā un mēģinājis. Kārlim Ozoliņam iznācis glīts un savdabīgs adījums. Šajā deķī ir arī krievu sieviešu adījumi.

Musturdeķi nu jau kļuvuši par globālu parādību. Ideja radusies Krievijā. Tur sievietes cita citai sūta savu adījumu gabaliņus pat no Kamčatkas uz Pēterburgu. Musturdeķi top arī citās valstīs. No Krievijas musturdeķu ideja atnākusi uz Latviju, un Anitrai tapis pirmais zināmais kopīgi radītais darbs.

Jau vairākus gadus Anitra Iļģuciema cietumā sievietēm māca adīt. ”Katru gadu pāris kartupeļu maisus ar liekajiem, maziem, citiem dzijas kamoliņiem aiznesu uz cietumu. Cietumā sievietes no tiem

rada brīnišķīgus darbus. Kā viņas aizraujas,” atzīst Anitra un piebilst, ka agrāk adot ļoti centusies noadīt to, ko iedomājusies. ”Tagad

adu un brīnos, kas iznāk. Rokas strādā, Dievs glāsta adatas. Jūtos laimīga,” saka rokdarbniece. Anitra uzsver, ka viss, ko viņa dara , tā vai citādi ir nemateriāls – radio raidījums aizskan, žurnāla raksts nonāk pie lasītāja, bet viņai gribas kaut ko darīt ar rokām. ”Arhitekts Raitis Jelēvičs reiz teica, sen esot novērots, ka sakarīgi cilvēki domā ar rokām. Adījumi – tās ir manas domas ar rokām. Man patīk tā izteikties,” domās dalās Anitra un turpina: ”Likās, neko jaunu vairs izdomāt nevaru, mainīju labisko un kreilisko, veidoju faktūras, izmantoju efektdzijas, smalko mohēru. Sūrojos tīmeklī, māsas ieteica, lai sāku tamborēt. Tagad manas rokas atklāj frīformu tehniku.”

Arī adīšanai Anitra nav atmetusi ar roku. Top adījumi bez vīlēm – kleitas, džemperi. Un padomi, kurus var lasīt žurnālā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
10

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
45

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
26
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
19
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi