Attālinātā mācīšanās ir arī nopietna slodze vecākiem, pēc brīvlaika un pirmās jaunajā mācību formātā pavadītās nedēļas atzīst Aiga Šulca, kuras vecākais bērns Deivids mācās jau 11.klasē, savukārt meita Paula tikai šogad uzsākusi skolas gaitas.
“Mammai tagad jāpaspēj viss – no darba un saimniecības līdz atbalstam mācībās,” ar smaidu noteic nītauriete, vienlaikus gan apliecinot, ka, par spīti sākotnējai neziņai par gaidāmo, viss iegājis savās sliedēs un arī dienas ritms jau nostiprinājies. Vēl pirmajā attālināto mācību dienā skolotāji esot noteikuši uzdevumu izpildes termiņu tās pašas dienas pēcpusdienā, taču nākamajās dienās mamma manījusi, ka lielākiem darbiņiem jau tiek doti garāki termiņi.
Vidusskolnieks ar uzdoto un tehniskajiem jautājumiem pats tiekot galā, palīdzība nepieciešama vien pirmklasniecei. Aiga gan secina – lai arī tas bijis kas jauns, meita nav izrādījusi nekādu satraukumu. Ar daļu no ierastākiem mājasdarbiem Paula bez raizēm tiek galā, vien palūdzot lielo brāli nofotografēt un ar mammas starpniecību skolotājai nosūtīt darbiņu. Sarežģītākos uzdevumos mazā skolniece gan lūdz palīgā mammu. Aiga stāsta, ka meitai vispār patīkot savās aktivitātēs iesaistīt ģimenes locekļus, tādēļ, visticamāk, arī jūtas visai komfortabli šajos apstākļos. Vecākais bērns gan, šķiet, labprātāk apmeklētu skolu, kas labāk palīdz gan disciplinēties, gan vieglāk apgūt jauno vielu.
Pati Aiga kopš ārkārtējās situācijas pasludināšanas līdz šim brīdim pāris dienas nedēļā gājusi uz darbu viesnīcā, taču nu jau uz darbu nav jāiet. “Tagad kopā darbojamies,” par negaidīto kopbūtnes laiku ar atvasēm teic mamma, pastāstot, ka līdz šim izdevies izmācīties līdz pusdienas laikam vai agrai pēcpusdienai, tad padzīvoties ārā un vakarā jau kopā uzspēlēt spēles, likt puzles vai ar mazāko bērnu kopīgi palasīt.
