Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Uz Eiropas centru

Druva
23:00
25.04.2008
26
200804252347018569

Tuvojas atvaļinājumu sezona, tāpēc noderīgi jau laikus izplānot, kā un kur to pavadīt. Protams, var ļauties izjūtām un lēmumu pieņemt pirmajā atvaļinājuma dienā, bet kādreiz labāk, ja ir skaidrība. Un kāpēc gan neaizbraukt uz Eiropas ģeogrāfisko centru. Varbūt tas liekas kaut kas tāls, bet, kā liecina oficiāls reģistrs Francijas Nacionālās ģeogrāfijas institūtā, tas atrodas Purnušku ciematā aptuveni 25 km uz

ziemeļiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Skaidrības labad gan jāpasaka, ka ir dažādas šī punkta aprēķināšanas metodes, tāpēc uz minēto titulu pretendē vismaz desmit apdzīvotas vietas Slovākijā, Baltkrievijā, Polijā un pat Krievijā.

Bet neļausimies sīkumiem, mums pieņemamāks pirmais variants. Tātad, ja līdz šim nav gadījies ceļot pa Lietuvu, iesaku to šovasar izdarīt. Šīs valsts vēsture ir sena un bagāta, daba skaista un interesanta. Katrs var atrast sev piemērotākos maršrutus. Divas vasaras esam ceļojuši pa kaimiņvalsti, gūti labākie iespaidi.

Sveicam Trakus

Šāds, latviešiem smaidu izraisošs, uzraksts mūs sagaidīja Traķos jeb lietuviski Trakai, sveicot pilsētu tās svētkos. Trakai sevi ierakstījusi Lietuvas vēsturē kā valsts otro galvaspilsētu. Vēstures gaitā Lietuvai bijušas četras galvaspilsētas: Ķērnava, Traķi, Kauņa un Viļņa.

Traķu galvenā bagātība ir viduslaiku pils, kas atrodas uz vienas no Galves ezera salām. Šī ir vienīgā pils Eiropā, kas uzcelta uz trim saliņām, savulaik te bija Lietuvas valdnieka Vitauta rezidence. Ir brīnišķīgi stāvēt ezera karstā un vērot majestātisko pili, kas spoguļojas tā ūdeņos. Tiesa, no vēsturiskajiem mūriem palicis nedaudz, taču pils atjaunota tās sākotnējā varenībā. Traķos ir vērts pārnakšņot, lai apskatītos pili naktī, jo tā tiek skaisti izgaismota. Tad iespaids ir vēl spilgtāks. Iespējams nakšņot kempingā, kas atrodas ezera otrā krastā, sēžot uz terases kafejnīcā vai vienkārši uz soliņa ezera krastā, var priecāties par Traķu simbolu. Bet vēstures muzejā virtuāli var izsekot līdzi pils tapšanas gaitai.

Traķos jāizmanto ezera sniegtās iespējas. Var ar motorkuģīti izmest loku pa Galves ezeru, kas reizēm šķiet bezgalīgs, jo aiz katra līcīša paveras nākamais. Var pamīties ar katamarānu, paairēties ar laivu, bet ja gribas tā pa glauno, var noīrēt jahtu ar visu kapteini, kas pavizinās pa ezeru.

Ir nostāsti, ka pirms daudziem gadsimtiem divi krustneši aplaupījuši Traķu pili, bet noslīkuši ezerā ar visu zeltu. Iemetiet ūdenī monētu, ja tā nenogrims, bet paliks peldam uz ūdens, jums ir lielas cerības šos dārgumus atrast.

Vēl kāda Traķiem raksturīga vieta ir iela, kurā joprojām dzīvo karaīmi, tauta, ko XIV gadsimtā no karagājiena uz Krimas pussalu atveda lielkņazs Vitauts kā savu sardzes karaspēku. Karaīmi līdz šai dienai pratuši saglabāt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Viņu mājas var pazīt pēc trim logiem gala sienā, kas vērsta pret ielu.

Protams, ir vērts iegriezties kādā no daudzajiem krodziņiem, lai nobaudītu Traķiem raksturīgos pildītos pīrāgus, kas esot pārņemti no karaīmiem, un, protams, Lietuvas nacionālo ēdienu – cepelīnus.

50 baznīcas

Paliekot Traķos uz vairākām dienām, vienu no tām var ziedot izbraukumam uz Viļņu, Lietuvas ceturto un pašreizējo galvaspilsētu. Tā atrodas aptuveni 30 kilometrus no Traķiem. Gluži kā Rīgā, arī Viļņā visinteresantākā ir vecpilsēta ar šaurajām ieliņām, apbūvi, kurā var saskatīt vai visu arhitektūras vēsturi, un daudzajām baznīcām. Viļņas apskati ieteicams sākt ar uzkāpšanu Ģedimina tornī, kas atrodas Ģedimina kalnā. Tajā var uzbraukt ar Lietuvai raksturīgo pārvietošanās līdzekli – funikulieri, kura sienas ir vienos stiklos, un, ceļoties augšup, atklāj arvien plašāku Viļņas panorāmu. No torņa augšējā skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats uz Viļņu, vecpilsētu, kas atrodas pakājē. Kur vien skaties, visur baznīcu torņi. Ceļvedis vēsta, ka Viļņā to esot vairāk nekā 50. Vērts iegriezties kādā no tām, piemēram, Viļņas katedrālē, kas atrodas turpat Ģedimina kalna pakājē. Taču greznību, krāšņus sienas gleznojumus, brīnišķīgas svētbildes iespējams atrast arī nelielās baznīciņās. Vērts paklīst pa ieliņām gar daudzajiem suvenīru tirgotājiem, ielu muzikantiem, vasaras kafejnīcām, lai izjustu īpašo Viļņas auru. Ja ir vēlme, var iepazīt arī citus galvaspilsētas rajonus, bet var samierināties tikai ar šo daļu. Mūžam dzīvs

Kad iepazīta Viļņa un Traķi, var doties vēl tālāk uz dienvidiem, kur pavisam netālu no Polijas robežas atrodas Lietuvas senākā un populārākā kūrortpilsēta Druskininki. Kūrorta lielākā bagātība ir tā minerālie avoti, kuru ūdens sastāvs līdzīgs Vācijas kūrorta Bāden-bādenes ūdeņiem, ārstnieciskās dūņas un maigais klimats. Pirms vairāk nekā 200 gadiem Lietuvas un Polijas karalis Staņislavs Augusts izdeva dekrētu, kas atzina Druskininkus par veselības kūrortu. Arī šobrīd šī ir moderna kūrortpilsēta, kas ar katru gadu piedāvā arvien bagātāku SPA procedūru klāstu.

Taču mūsu ceļojuma mērķis bija nedaudz cits, proti, lielākais Lietuvas akvaparks. Tā kā pabūts visos lielākajos Baltijas akvaparkos, varam salīdzināt. Jāatzīst, ka ūdens atrakciju parks labāks ir mūsu pašu Jūrmalā, taču Druskininki var lepoties ar brīnišķīgu pirts kompleksu, kas atrodas pie akvaparka. Ieeja tajā gan tikai no 18 gadiem, tāpēc jauno paaudzi var atstāt ūdeņu valstībā, kamēr vecāki izbauda pirts labumus. Tur pirtis ir plašā izvēlē: vairākas saunas, katrā nākamajā temperatūra par desmit grādiem augstāka, romiešu pirtis ar dažādu temperatūru un gaisa mitrumu, turku pirtis un vēl, un vēl. Ja ir vēlme, var pasūtīt pilnu turku pirts procedūru. Laiks tur paskrien nemanot.

Ir vēl kāda vieta Druskininku apkaimē, kur vērts iegriezties. Tas ir Grūtas parks, ko pazīst arī kā ļeņinekļu muzeju. Grūtas parku sāka veidot 1998. gada beigās, vācot demontētos padomju laika pieminekļus un visu pārējo atribūtiku, kas simbolizē ceļu uz komunismu. Parka teritorijā izvietots aptuveni simts skulptūru, tajā skaitā 13 Ļeņini, divi Staļini, divi Dzeržinski. Pirmo reizi brīvā dabā varēju redzēt Staļina pieminekli, kas dīvainā kārtā neskarts saglabājies visus pēdējos padomju gadu desmitus. Ir arī vairākas telpas, kurās iekārtots gan sarkanais stūrītis, gan padomju bibliotēka, gan daudz dažādu gleznu, plakātu un citu uzskates priekšmetu, kas raksturo padomju gadus. Tāda savdabīga atgriešanās pagātnē.

Padomāts arī par bērniem, kuriem šāda vēsturiskā ekskursija neko nenozīmē. Viņiem iekārtots plašs rotaļlaukums un pat neliels zoodārzs. Pēc parka apskates var pasēdēt kafejnīcā, kur viesus apkalpo pionieru formās tērpušās oficiantes. Parka adrese internetā www.grutoparkas.lt.

Ja tomēr nevilina pilsētas, vēsture, ūdens parki, var doties uz Lietuvas zilo ezeru zemi Aukštaitiju, kas ir viens no mūsu kaimiņvalsts kultūrvēsturiskajiem novadiem, un pabūt tur mierā un klusumā, baudot dabu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi