Edīte Leimane kopš sieviešu apvienības dibināšanas piedalās visās aktivitātēs. Viņa atzīst, ka arī vingrošanas nodarbības, kas notiek pagastā, ir lieliska izdevība.
“Dažreiz jau negribējās iet vingrot, bet pēc nodarbībām jutu, ka ir uzlabojies garastāvoklis un pašsajūta. Bet pēc pirmajām nodarbībām naktīs bija pat grūti gulēt, jo bija izkustināti tādi muskuļi, par kuriem sen bija aizmirsts,” smejot stāsta Edīte.
“Lielai daļai vingrošana palikusi prātā tikai no skolas laikiem. Es ilgus gadus dejoju deju kolektīvā, taču tik un tā vingrošana prasa citu attieksmi pret sevi un to, ko dari. Kaut gan jāsaka – nodarbībās aizrāvāmies ne tikai ar ķermeņa kopšanas fizisko pusi. Tā mums bija iespēja sakārtot arī savas domas, emocijas un sajūtas. Patiesībā tas nedaudz jau līdzinājās jogas nodarbībām,” saka Edīte un piebilst: “Sievietes bieži aizmirst par sevi. Mums ir bērni, vīri, darbi… Skrienam no darba uz darbu, no pienākuma uz pienākumu. Šajās nodarbībās laiku centāmies atlicināt sev. Mācījāmies nedaudz par meditāciju, par avota ūdeņiem un visu ko citu. Uzzinājām daudz praktisku padomu, kā palīdzēt sev. Piemēram, smagas, pietūkušas kājas vakarā trīs reizes jānorīvē ar citronu. Un tas tiešām palīdz.”
Jautāta, ko Edīte plāno darīt šovasar, viņa atbild: “Atpūsties. Sakopt mājas apkārtni. Nesen pārvācos uz lauku māju, un tagad priekšā daudz darba. Taču vēlētos sakārtot domas nākamajam darba cēlienam. Strādāju skolā, esmu skolotāja, arī kluba vadītāja un mācos augstskolā. Tāpēc, brīžiem domājot, ko darīt, liekas, ka labākais būtu nedarīt neko. Arī studijas paņem daudz laika un enerģijas. Galva arī vairs nav tik skaidra kā jaunībā. Bet ko darīt? Jaunībā izmācījos par agronomi. Kam tagad tādi vajadzīgi? Jāmācās atkal. Un tādi nu studenti tur esam sapulcējušies. Un jāsaka, vienīgi Pitagora teorēma šo gadu laikā nav mainījusies, viss pārējais gan.”
Komentāri