Atjaunošanai sagatavo gandrīz 200 gadu veco mūri.
Laukakmeņu mūris ap kapsētu ir vairāk nekā kilometru un 300 metrus garš. Jaunpiebaldzēni cer, ka šogad izdosies atjaunot vecās kapsētas mūra daļu starp vārtiem, iepretim jaunajai kapsētai. Pirms diviem gadsimtiem vietējie mūrnieki laukakmeņus vienu pie otra stiprinājuši ar kaļķa javu, gadu gaitā mūris sēdies, starp akmeņiem krājusies zeme, tas apsūnojis. Ar atjaunošanu galā tikt sola meistars Vilnis Kļaviņš. Viņš ilgus gadus strādājis celtniecībā, licis pamatus daudzām ēkām, bet kapsētas mūra atjaunošana viņam esot izaicinājums.
“Tā ir tāda dīvaina sajūta. Tā ir iespēja darīt svētu, paliekošu darbu. Ja piebaldzēni tik senā pagātnē mūri uzcēluši, tas pārcietis visādus laikus, tad mums tas jāatjauno, lai tas simbolizē kapsētu, šo dvēseļu atdusas vietu vēl vairāku paaudžu garumā,” sacīja meistars Vilnis Kļaviņš un piebilda, ka vien pa vasaru palīgos gaidīs Jaunpiebalgas vidusskolas skolēnus, lai veiktu sakopšanas darbus, bet citādi Vilnis izlēmis, ka mūri pārbūvēs viņš viens.
“Kad akmens starpas būs iztīrītas, tad jārauga vietas, kur mūris jāpaplašina, virspusi apaļošu un segsim ar dakstiņiem,” sacīja Vilnis un nosmējās, ka nav labākas darba vietas par viņējo: “Klusums, putniņi čivina. Darbs jau nav no vieglajiem, ilgs, bet sagādā tikai prieku. Strādāju lietū un saulē, bet vienalga, darba pietiks vairākiem gadiem.”
Gada sākumā Jaunpiebalgas pagasta padomes speciālisti lēmuši, ka kapsētas mūra atjaunošanai jāatrod līdzekļi, jo mūris ir senatnes vērtība un pati Jaunpiebalgas kapsēta ir viena no lielākajām un vecākajām Latvijā.
“Mums ir vecā un jaunā kapsētas daļa, bet tieši senajā ir tāda īpaša aura. Ir cilvēki, kuriem kapi nepatīk, viņi tā kā baidās, bet man liekas, ka kapi atklāj tik daudzus notikumus, tā ir mūsu dzīves, Piebalgas vēstures daļa. Un, ja par šodienas cilvēkiem sakām – gudri un talantīgi, tad es vienmēr domāju, ka Piebalgā zinošu cilvēku nav trūcis arī pirms simtiem gadu. Stundām ilgi varētu stāstīt un lepoties ar piebaldzēniem, ” sacīja lauku atbalsta speciāliste Maija Ķīķere un piebilda, ka viņa, tāpat kā daudzi jaunpiebaldzēni, priecājas, ka šodienas trauksmainajā laikā, kad tiek būvēti daudzi jauni objekti ar komerciālu ievirzi, Jaunpiebalgā ir novērtēta kultūras un vēstures elpa. Kā nekā, Jaunpiebalgas kapos atdusas daudzas Latvijā zināmas personības – gleznotājs Kārlis Miesnieks, antīkās literatūras tulkotājs Augusts Ģiezens, kapsētā apglabāti arī komponista Emīla Dārziņa tēvs un brālis, dzejnieka Jāņa Sudrabkalna piederīgie.
Vēstures liecībās teikts, ka seno kapsētas mūri cēluši vietējie ļaudis pašu spēkiem. Tolaik laukakmeņi vesti no tuvākas un tālākas apkārtnes – ragavās un kokasu vāģos. Un arī tagad vairāki Jaunpiebalgas zemnieki jau devuši piekrišanu, ka mūrēšanas darbiem pievedīs laukakmeņus un arī ūdeni no savām saimniecībām.
“Ir atvērts arī ziedojumu konts, kurā jau tagad ieskaitīti vairāk nekā tūkstoš lati, tos tērēsim cementa, šķembu, arī speciālu darba rīku iegādei. Man prieks, ka cilvēki ir tik atsaucīgi. Pārējo finansēs pagasta padome, cik labi iesāktais mums izmaksās, vēl grūti spriest. Katrā gadījumā šogad darīsim, cik varēsim, un arī nākamajā gadā mūra atjaunošanu turpināsim,” tā Jaunpiebalgas pagasta padomes komunālās daļas vadītājs Jānis Smilgins.
Komentāri