Ārkārtējā situācija daudziem likusi apgūt jaunas iemaņas, jaunas prasmes, kas galvenokārt saistītas ar dokumentu kārtošanu elektroniskajā vidē.
“Druva” aptaujāja vairākus valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus, lai noskaidrotu, kas mainījies to darbā. Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots norāda, ka jūtami palielinājies elektronisko dokumentu īpatsvars. Aprīļa dati vēl nav apkopoti, bet jau martā redzams, ka iedzīvotāji gatavi pārslēgties uz elektronisko platformu izmantošanu. Salīdzinot marta divas pirmās nedēļas un divas pēdējās, kad jau bija izsludināta ārkārtējā situācija, kopējais saņemto dokumentu skaits audzis no 254 uz 284, un vairums no tiem pienākuši elektroniski. Šo mainību vislabāk raksturo tas, ka marta divās pirmajās nedēļās ar kurjeru piegādāti vai personīgi ienesti tika 136 iesniegumi, divās pēdējās, kad piegāde bija iespējama tikai ar kurjeru, vien 45 iesniegumi. Nedaudz, no 11 uz 17, palielinājies ar pasta starpniecību saņemto iesniegumu skaits. Pie pašvaldības ēkas ir kastīte iesniegumiem, kur papīra formātā martā ielikti 27 iesniegumi. Pārējie iesniegti, izmantojot dažādus elektroniskos veidus.
“Skaidrs, ka aprīlī šī tendence saglabājas,” saka K. Pots. “ Ar ieviestajiem ierobežojumiem dzīve taču neapstājas, saprotams, ka cilvēki meklē iespēju, kā to nokārtot. Cilvēki uz e-platformu sāk raudzīties kā uz reālu alternatīvu, nevis uz kaut ko nesaprotamu, apgrūtinošu.”
Viņš arī norāda, ka šī tendence pašvaldībai dod skaidru zīmi, ka jāturpina attīstīt e-pakalpojumu portālu, lai iedzīvotāji ar vienkāršu autorizāciju varētu nokārtot vajadzīgos dokumentus, sekot līdzi to izpildei, saņemt atbildes.
“Saprotam, ka vienmēr būs cilvēki, kuri nevarēs izmantot elektroniskās iespējas, ne visiem ir e – paraksts, tāpēc aicinām zvanīt, esam gatavi pieņemt iesniegumus telefoniski. Var tos atstāt kastītē,” skaidro K. Pots, piebilstot, ka iedzīvotāji ļoti maz izmanto portālu latvija.lv, lai nosūtītu pašvaldībai iesniegumus, tas rada pārdomas par šo platformu.
Arī Amatas novada valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra speciāliste Inese Varekoja stāsta, ka iedzīvotāji vairāk sākuši izmantot elektroniskās dokumentu iesniegšanas iespējas, daži izmantojot iespēju, ka var visu nokārtot telefoniski, joprojām pastāv arī saziņa papīra formātā.
“Cilvēki ir gatavi pāriet uz elektronisko vidi,” skaidro I. Varekoja. “Tie, kuriem kas tāds jādara pirmo reizi, atnāk, sarunājoties caur logu, konsultējas. Vai nu es viņiem stāstu, kā jādara, vai viņi sniedz informāciju, es visu paveicu viņu vietā. Šis ir laiks, kad iespējams apgūt ko jaunu, un cilvēki to izmanto.”
Priekuļu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa norāda, ka viņiem gan lielas izmaiņas nav jūtamas: “Kopumā var teikt, ka no iedzīvotājiem saņemto iesniegumu skaits nav samazinājies, taču elektroniski iesniegto palielinājums nav jūtams. Daudzi labprāt izvēlas atnest iesniegumus uz pašvaldību un ielikt tiem paredzētajā kastītē. Esam cilvēkiem teikuši, ka pašiem būtu ērtāk izmantot e -parakstu, bet ne visi to vēlas, tāpēc pieļaujam dažādus formātus.”
Pārgaujas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciāliste, lietvede Nellija Lapšāne atzīst, ka patlaban samazinājies apmeklētāju skaits: “Varbūt, izmantojot latvija.lv, paši kārto jautājumus, kas nav saistīti ar pašvaldību. Agrāk ērtāk bija atnākt uz pašvaldību, tagad sapratuši, ka jāapgūst šīs prasmes pašiem, un atklāj, ka nav sarežģīti. Kāds piezvana, pajautā, kā autorizēties, meklē citu konsultāciju. Iesniegumus pašvaldībai var atnest arī papīra formātā un ievietot īpašā kastē pie pašvaldības. Ja kāds galīgi netiek galā, nāk uz pašvaldību, ievērojot piesardzības prasības, cenšamies palīdzēt. Bet tādu ir ļoti maz.”
Elektroniskajā vidē arvien vairāk iesniegumu pienāk arī Cēsu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā. Jau esam rakstījuši, ka dzimtsarakstu nodaļās šobrīd klātienē pieņem tikai dzimšanas un miršanas reģistrācijas. Pārējie jautājumi jākārto elektroniski. Vadītāja Iveta Gabrāne stāsta, ka pirmajā ierobežojumu nedēļā licies – neviens elektronisko vidi neizmantos, taču tad cilvēki pielāgojušies situācijai: “Tagad iesniegumus ar e -parakstu, vai izmantojot latvija.lv vai epakalpojumi.lv. saņemam arvien vairāk. Ja agrāk bija vien daži mēnesī, tagad – katru dienu. Pienāk iesniegumi laulībām, kas der tikai ar drošu e-parakstu, citus iesniegumus par izziņām var iesniegt, izmantojot minēto platformu. Esam gatavas konsultēt pa telefonu, kā tas jādara, cilvēkiem prieks, ka to paveikuši. Galvenais nekrist panikā, šis laiks visiem uzliek jaunus izaicinājumus, arī mēs daudz mācāmies.”
Komentāri