Cēsu klīnikā 22. aprīlī vecāki nogādājuši divgadīgu bērnu, kuram sejā bija suņa kostas brūces. Traumas bija smagas, tādēļ bērns nogādāts Bērnu
klīniskajā universitātes slimnīcā, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.
Mediķi situācijās, kad jāsniedz palīdzība dzīvnieku sakostiem cilvēkiem, noskaidro, vai sakodis svešs vai pašu suns, un precizē, vai dzīvnieks ir potēts pret trakumsērgu. Lai gan valstī noteikts, ka suņiem jābūt vakcinētiem, ne vienmēr mājdzīvnieku saimnieki to nodrošinājuši. Tad nepieciešama arī vakcinēšana pret trakumsērgu.
Sniedze Bračka vērtē, ka mazus bērnus diemžēl visbiežāk sakož pašu mājas suņi. Mediķe iesaka pieaugušajiem līdzcilvēkiem, vai tie būtu vecāki vai vecvecāki, atcerēties, ja mājās ir mazs bērns un suns, dzīvnieks bērnu uztver kā spēļmantiņu: “Tāpēc jābūt uzmanīgiem, piesardzīgiem un rotaļu biedri jāuzrauga. Protams, suņa saimnieki parasti argumentē, ka dzīvnieks miermīlīgi spēlējas, taču dzīvnieks var kļūt agresīvs, ja, piemēram, bērns aiztiek viņa barības trauku, rotaļājoties nodara sunim kaut ko nepatīkamu.”
Sniedze Bračka arī norāda, ka dzīvnieka kodums sejā ir nopietna trauma, turklāt bērnam tā ir ne tikai fiziska, bet arī psiho – fiziska trauma. Brūču dzīšana atkarīga gan no tā, kurā vietā dzīvnieks iekodis, gan cik ātri pēc notikušā bērns nogādāts slimnīcā. Tomēr jārēķinās, ka rēta, visticamāk, paliks. S.Bračka skaidro, ka, savainojoties ar instrumentiem, rētas mēdz būt pat pavisam nemanāmas, savukārt no dzīvnieku kodumiem atveseļošanās ir ilgāka un rētas var būt izteiktākas.
