Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Nūjot, vingrot, izkustēties

Jānis Gabrāns
23:00
29.05.2020
7
Vingrosana 1

Ierobežojumu mīkstināšana, ļaujot pulcēties līdz 25 cilvēkiem, devusi zaļo gaismu dažādām fiziskajām aktivitātēm. Iedzīvotāji atkal tiek aicināti līdzdarboties pašvaldību īstenotajos sabiedrības veselības uzlabošanas projektos, kam piešķirts Eiropas Savienības finansējums.

Uz vēl divām vingrošanas nodarbībām, ko vada Aiva Pa­randjuka, aicina Raunas pašvaldība. Projektu vadītāja Dace Gira stāsta, ka šīs ir nodarbības, ko neizdevās īstenot martā: “Februārī un martā bija paredzēts aizvadīt astoņas nodarbības, sešas paspējām, tagad divas atlikušās. Vin­grošanas nodarbības vienmēr bijušas apmeklētas, parasti aptuveni 30 dalībnieki, uz šīm divām gan nevarēs vairāk par 25, ieskaitot nodarbību vadītāju. Var jau būt, ka šajā laikā iedzīvotāju aktivitāte būs mazāka, taču ir obligāta pieteikšanās.”

Nodarbības notiek Raunas sporta hallē, kur divu metru distancēšanos viegli nodrošināt. D. Gira stāsta, ka būs sarūpēti dezinfekcijas līdzekļi, tiks gādāts, lai tiek ievērotas visas noteiktās drošības prasības. Ar šīm divām nodarbībām vingrošanas sezona būs noslēgusies, lai atsāktos rudenī. D. Gira stāsta: “Vingrošana nav vienīgās aktivitātes, ko īstenojam ar Eiropas fondu atbalstu. Ziemā bija jogas nodarbības, vienmēr bijušas arī dažādas vasaras aktivitātes, redzēs, ko šogad no tā varēsim īstenot. Eiropas fondu projekts paver dažādas iespējas, esam rīkojuši lekcijas par veselīgu uzturu, meistarklases, citas aktivitātes, ir tikai jāseko līdzi piedāvājumam, jāraksta pieteikumi,” atzīst D. Gira.

Eiropas finansējums veselības veicināšanas projektiem katru gadu tiek piesaistīts arī Cēsu novadā. Vakar atsākās nūjošanas nodarbības, ko sāka martā, tiesa, paspējot aizvadīt tikai vienu tikšanos. Tagad, kad ļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, nodarbības atsākas, stāsta novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Sanita Breikša. Uz vakardienas nodarbību vēl pieteikšanās netika izsludināta, jo iepriekš uz nūjošanas nodarbībām, kas bijušas arī citus gadus, dalībnieku skaits nav pārsniedzis 20. Redzot aktivitāti, iespējams, arī dalībai šai grupā būs jāpiesakās iepriekš.

S. Breikša stāsta, ka nūjošanas nodarbībām finansējums saņemts trīs gadu ciklam un plānots, ka tās notiks visa gada garumā, jo šai nodarbei gadalaiki netraucē. Ei­ropas Savienības atbalstītajā projektā ieplānotas arī citas aktivitātes. S. Breikša stāsta: “Piešķirts finansējums arī vingrošanas un jogas nodarbībām, kas notikušas jau iepriekšējos gadus, plānots, ka tās sāksies jūnijā. Pieredze rāda, ka vingrošana vienmēr bijusi ļoti pieprasīta. Vēl mums jāpaveic pēdējie sagatavošanās darbi, jātaisa iepirkums, lai piesaistītu treneri, jāsaliek grafiki, bet centīsimies visu paveikt, cik ātri iespējams.”

Ar Eiropas fondu atbalstu būs ne tikai vingrošana un joga, notiks arī skriešanas treniņi, kas arī iepriekš jau bijuši.
“Kad izsludināja ārkārtējo stāvokli, bija bažas, vai valdība šo Eiropas Savienības finansējumu nenoņems, pamatojot, ka ir citas šī laika prioritātes, tomēr viss ir saglabāts. Patiesībā jau veselības stiprināšana arī ir svarīga prioritāte, īpaši šajā laikā, kad cilvēkiem maz citu iespēju kopā darboties. Svarīgi, ka šajos projektos var pieteikties arī tie, kuri līdz šim nav neko tādu darījuši, bet tagad uzdrīkstas iet un izkustēties. Tie, kuri ir aktīvi, atradīs iespēju izkustēties jebkuros apstākļos, svarīgi iekustināt tos, kuri pasīvāki,” saka S. Breikša.

Kamēr vēl šis Eiropas projekts, kurš nodrošina bezmaksas nodarbības, Cēsīs nav sācies, aktīvākie meklē citas iespējas, kur izkustēties kopā ar domubiedriem. Pirmās nodarbības svaigā gaisā Cēsu Valsts ģimnāzijas stadionā aizvadītas treneres Ingas Bog­danovas vadībā. Viņa stāsta, ka tās parādījušas, cik cilvēki ļoti izsalkuši pēc fiziskajām aktivitātēm, interese bijusi liela, daudziem nācies atteikt: “Tas ir visgrūtākais, jo vingrot gribētāju krietni vairāk, nekā šobrīd atļautie 25, ieskaitot mani. Taču noteikumi ir noteikumi, tie jāievēro. Taču šī ir brīnišķīga atkal satikšanās pēc pauzes, nodarbībās valda patiešām pozitīvas emocijas.”

Vingrošana notiek stadionā, kur viegli ievērot distancēšanos, taču vajadzīgi labi laika apstākļi. Trenere gan norāda, ka arī lietus nav šķērslis, lai aktīvi darbotos: “Tieši pirms otrdienas nodarbības sāka smidzināt, domāju, daļa vingrotāju neatnāks, taču visi bija klāt un nodarbībai nekas netraucēja. Un pēc lietus svaigais un smaržīgais pavasara gaiss iedeva vēl papildu bonusu.”

Lai varētu piedalīties nodarbībā, obligāti jāpiesakās iepriekš, un I. Bogdanova norāda, ka cilvēki to ievēro. Tikpat svarīgi esot paziņot, ja kāda iemesla dēļ cilvēks tomēr netiek, tad ir vieta citam, kas palicis aiz strīpas.

“Vingrošana palīdz atgūt dzīvesprieku, kas varbūt kādam pazudis. Dalībniekiem vienmēr atgādinu, ja gribam turpināt vingrot, jāievēro noteiktās prasības,” saka I. Bogdanova.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi