Pārgaujas novada astoņi deputāti sanāca uz ārkārtas sēdi. Pa četriniekam no pozīcijas un opozīcijas. Četru deputātu uzmanību piesaistījusi 872 metrus garā pašvaldības autoceļa “Vecstilbi – Kaktiņi” rekonstrukcija, kas izmaksā teju 20 tūkstošus eiro.
Taču sēde tā arī nenotika, jo kolēģi atzina, ka nav lēmuma projekta, par ko varētu balsot. Deputāts Alfs Lapsiņš, kurš bija sagatavojis lēmuma projektu, piedāvāja domei pieņemt lēmumu visus ar šī būvniecības projekta saistītos dokumentus un darbinieku paskaidrojumus nodot izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Lēmuma projektā arī teikts: “Atsaucoties uz iedzīvotāju padziļinātu interesi par ceļa būvniecību uz attīrīšanas iekārtām un faktu, ka šis ceļš ved uz domes priekšsēdētāja mājām, rodas aizdomas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Arī daļa domes deputātu nav informēti par šāda projekta realizāciju.” Ceļš ved gar trim privātmājām, tad uz attīrīšanas iekārtām un beidzas Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja Hardija Venta privātīpašumā. A.Lapsiņš kopā ar deputāti Gunu Rukšāni apskatījuši ceļu, izbraukuši, arī nofotografējuši un nofilmējuši. Pārsteigums bijis norādes zīme “Privātīpašums” ceļa malā aiz attīrīšanas iekārtām.
Pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Ilona Rozenštoka skaidroja, ka par katru jautājumu deputātiem ir tiesības izteikt viedokli, iesniegt priekšlikumus, kā arī izteikt pieprasījumus. “Domes lēmumiem ir jābūt maksimāli lietderīgiem. Iesniegtais ārkārtas sēdes lēmumprojekts nav juridiski pamatots, lai to skatītu domes sēdē, līdz ar to deputātiem ir tiesības ar savu balsojumu lemt par šāda lēmumprojekta izskatīšanu vai arī noraidīt iesniegtā lēmumprojekta izskatīšanu. Iesniegumā ir tikai fakti, ka ir liela interese un iedzīvotāji grib zināt. Ja iedzīvotāji grib zināt un uzdod jautājumus deputātiem, tad deputāti var organizēt vienkārši sanāksmes vai tikties uz sarunām, lai būtu informēti par to , kas novadā notiek. Nesen deputāti apstiprināja nolikumu par trauksmes celšanu, vajadzētu iepazīties ar tajā noteikto kārtību par trauksmes celšanu,” teica juriste.
Alfs Lapsiņš deputātiem skaidroja, ka iedzīvotāji zvana, interesējas, jautā, katram ir sava versija, viedoklis. “Nevaram viņiem atbildēt,” teica A.Lapsiņš un stāstīja, ka trīs dienas gatavojis lēmuma projektu, kad priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš piedāvājis jautājumu izskatīt komitejas sēdē, atteicis, jo šīs sēdes netiek ierakstītas.
“Runāju ar domes darbiniekiem, arī viņi nesniedza konkrētas atbildes, cik kas maksā. Tagad tiek stāstīts, ka projekts sākts jau pērn. Mums, deputātiem, tāpat kā citiem iedzīvotājiem trūkst informācijas par šo ceļa remontu. Neesam ne prokurori, ne tiesneši, lai izvērtē attiecīgas iestādes. Viss tiek darīts, lai deputāti neko nezinātu, arī domes sēdē nevar pajautājāt to, kas interesē,” uzsvēra A.Lapsiņš. I.Kalniņš gan atgādināja, ka domes sēdes ir lēmumu pieņemšanai, nevis pļāpāšanai, kad tiek lemts par kādu jautājumu, jārunā par to, nevis kaut citu. “Par šo ceļu pērn bija daudz diskusiju, tika nolemts to rekonstruēt, piešķirts finansējums. Par to tika vienbalsīgi nolemts domes sēdē. Pērn notika projektēšana. Šogad, pieņemot budžetu, atkal par to runājām, balsojām,” atgādināja I.Kalniņš.
Pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa izstāstīja, ka ceļam izraudzīta virsmas dubultā apstrāde. “Tas nav asfalts. Mājas atrodas ļoti tuvu ceļam, vairākas reizes vasarā izmantot pretputekļu līdzekli ir dārgi.
Turpmāk ceļš nebūs jāgreiderē, un ilgtermiņā ieguldītais atmaksāsies,” stāstīja izpilddirektore.
Lai kas arī tika skaidrots un stāstīts, A.Lapsiņš nebija apmierināts, vairākkārt atsauca atmiņā, kā bijis kādreiz, kas pēdējos gados darīts nepareizi. “Vai tad uz attīrīšanām pēkšņi vedīs vairāk, ja jau jāklāj pusasfalts,” neizpratnē bija deputāts, nelīdzēja skaidrojums par domē pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu”, kas paredz, ka uz šim attīrīšanas iekārtām tiks vestikanalizācijas ūdeņi no apkaimes apdzīvotajām vietām, līdz ar to satiksme būs intensīvāka.
Kaut atrodas atvaļinājumā, domes priekšsēdētājs H.Vents bija ieradies, lai kolēģiem paskaidrotu situāciju. “Tā ir nepatiesa informācija, ka deputāti nezināja par šo ceļu. Paši lēma, ka gan jārekonstruē, gan jāatvēl nauda no ienākušā dabas resursu nodokļa. Tas ir pašvaldības ceļš, tā galā ir mana māja. Norādes zīme neattiecas uz ceļu, bet manu mežu, kuru apmeklē sēņotāji un ogotāji. Tas ir servitūta ceļš, atrodas uz manas zemes. Mana vaina, ka norādes zīmi novietoju ceļa aizsargjoslā. Tā nav saskaņota ar pašvaldību,” stāstīja “Kaktiņu” saimnieks.
Opozīcijas četriem deputātiem raisījās diskusija, kas vispār ir pašvaldības ceļš. Kāpēc vieniem par ceļu rūpējas pašvaldība, citiem jāgādā pašiem. “Uz manu māju brauc tūkstoši, taču tas nav pašvaldības, bet privātais ceļš,” bilda G.Rukšāne.
“Pieļauju, ka dokumenti ir kārtībā, ka juridiski viss ir kārtībā, bet tas ir ētikas jautājums. Ja ceļu rekonstruētu līdz attīrīšanas iekārtām, viss būtu kārtībā. Tie daži metri izšķir visu,” viedokli pauda G.Rukšāne.
Pārējie deputāti diskusijā neiesaistījās.
Pēc sēdes kāds stalbēnietis sarunā ar “Druvu” izteica bažas par to, kas pašvaldībā notiks turpmāk, jo, visticamāk, jau sākusies priekšvēlēšanu izrādīšanās. Vai tā?
Komentāri