Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Karstumā gribas peldēt. Bet jāatceras par piesardzību

Sarmīte Feldmane
23:00
30.06.2020
5
Ezers 2 1

Ierastais teiciens – līst kā pa Jāņiem – šoreiz nepiepildījās, laiks bija silts, daudzviet pat karsts, naktis patīkami vēsas. Un lietus nelija.

Karstais laiks mudina atvēsināties. Pie ezeriem un dīķiem netrūkst peldēties gribētāju. Diem­žēl pārkaršana saulē un pelde nav savienojami. Tā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka Augšlīgatnes Dzirnavu ezerā noslīcis 34 gadus vecs vīrietis. “Mēs pašvaldībā zinām tieši tik, cik dzirdējām ziņās. Valsts iestādes neinformē pašvaldību par notikumiem, kas bijuši tās teritorijā. Mums nav ne oficiālas, ne neoficiālas informācijas,” par glābēju izplatīto ziņu saka Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins. Viņš arī pastāsta, ka ne Augšlīgatnē, ne citviet novadā nav Dzirnavu ezera. Ir Šķēpeļu dzirnavezers, Ramas dzirnav­ezers, Sprinkšļu dzirnavezers, bet Dzirnavu ezera un pat dīķa nav. Pašvaldībā vērtē – tā kā neviens nav vērsies vietējā Dzimtsarakstu nodaļā, lai reģistrētu nāves gadījumu, noslīkušais, iespējams, nav novada iedzīvotājs.

Aizvadītajās piecās brīvdienās kopumā valstī peldēšanās vai citāda darbošanās ūdenī prasījusi daudz upuru, noslīkuši 11 cilvēki, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses pārstāve Sarmīte Skujiņa, bet pavisam šogad ūdens prasījis 55 cilvēku dzīvības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzsver, ka nelaimes uz ūdens visbiežāk notiek pārgalvības dēļ, tādēļ aicina, dodoties peldēties, vienmēr apsvērt savus spēkus, bet bērnus arī pusaudža vecumā pieskatīt. Vizinoties laivā vai citā peldlīdzeklī, bērniem obligāti jābūt peld­vestei, taču ieteicams to apģērbt arī pieaugušajiem.

Jo siltāks laiks, jo vairāk peldētāju, tā ir likumsakarība. Arī pēcjāņu dienās termometra stabiņš dienā stabili rāda virs 25 grādiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs arī šodien izsludinājis dzelteno brīdinājumu, ka daudzviet teritorijā gaidāms stiprs karstums – gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +27…+30º un pastāv veselības traucējumu risks atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, vecākiem cilvēkiem un zīdaiņiem. Taču sinoptiķi sola, ka no Pēterdienas gaidāms mākoņaināks, lietaināks, vējaināks un vēsāks laiks.

Aplūkojot datus par nokrišņiem kopš 1966. gada, meteorologi secina, ka lietainākā Jāņu nakts bija 1997. gadā, kad vidēji nolija 12,2 mm nokrišņu. Tai pašā laikā pēdējo 53 gadu periodā 11 reizes Jāņu nakts Latvijā ir pavadīta bez nokrišņiem, pēdējoreiz pērnajos Jāņos. Tātad – aizvadītajiem Jāņiem jāpaliek atmiņā.

Vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā 23. un 24. jūnijā ir +15,3°C, un kopš 1961. gada siltākie Jāņi bija 1979. gadā ar vidējo gaisa temperatūru +20,2°C, savukārt visvēsākie bija 2014. gadā: +10,1°C. Jāņu naktī gaisa temperatūra Latvijā pazeminās līdz vidēji +10,7°C. Kopš 1961. gada ir vērojams, ka augstākas kļūst zemākās Jāņu nakts gaisa temperatūras. Visaukstākā Jāņu nakts bija 1992. gadā, kad vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +3,1°C, Zosēnos pat tikai +0,7°C, kā arī daudzviet bija novērojama salna, savukārt vissiltākā Jāņu nakts bija 2013. gadā ar vidējo minimālo gaisa temperatūru +16,9°C.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi