Veselavas pagasta “Pintuļos” zem vecajiem ozoliem satikās domubiedri un interesenti. Te dzimto māju pagalmā iekārtota piemiņas vieta Jānim Eduardam Lapiņam – vienam no pirmajiem Latvijas neatkarības idejas aizstāvjiem, politiķim, skolotājam, publicistam un rakstniekam. Skolotājs dzimis 1885.gada 25.jūnijā, šogad viņam 135. jubileja.
Biedrības “Latviešu strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas valdes loceklis Māris Niklass atgādināja, ka J.E. Lapiņš rakstīja par savu sapni: “Kaut latviešiem būtu tik daudz naudas, lai varētu nopirkt zemīti un izveidot savu guberņu.” “Veselavietis godināja latviešu pašapziņu. Sava zeme mums ir, pirkta ar asinīm. Mums ir sava valsts un sarkanbaltsarkanais karogs,” teica M.Niklass.
Piemiņas vietā J.E.Lapiņa izveidoto nacionālo sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti mastā uzvilkt bija aicināts Bruno Javoišs, kurš dzīvo Jaunraunā. Viņš 1963.gadā Rīgā radiotornī uzvilka sarakanbaltsarkano karogu, izcieta sodu, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.
“Pēc gadiem, kad tikos ar cilvēkiem, viņi atceras, kā karogs plīvoja virs Rīgas, un atzina, ka bijis bail pacelt acis uz augšu, jo šķitis, ka par to vien arestēs. Šodien, paceļot karogu, nav jābaidās pacelt acis augšup. Jo augstāk celsies skats, jo taisnāka kļūs mugura. Lai vienmēr, ejot garām Latvijas karogam, mums būtu stalta stāja un taisna mugura,” sacīja Bruno Javoišs.
Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš atgādināja J.E.Lapiņa dzīves gājumu un sarkanbaltsarkanā nacionālā karoga ar saulīti doto spēku, pašapziņu latviešu strēlniekiem 1.pasaules kara laikā. “Viņš bija tas, kurš karoga krāsas aktualizēja, pateica, ka tām jābūt nacionālām krāsām. Tad sava valsts bija tikai sapnis. Pirmais sarkanbaltsarkanais karogs ar saulīti glabājas Cēsu muzejā,” stāstīja vēsturnieks un atgādināja, ka nākamgad jūlijā paliek simts gadu, kopš pieņemts likums par sarkanbaltsarkano Latvijas valsts karogu.
Rakstniece Luāna Loinerte ir sarakstījusi grāmatu “Jānis Lapiņš. Karogs vējos atraisījies skrej” par veselavieša dzīvi. Izdevniecības “Jumava” vadītājs Juris Visockis pastāstīja, ka rakstnieki interesējas par personībām, kuru dzīvi varētu aprakstīt. Nejauša tikšanās viņu saveda kopā ar Veselavas bibliotekāri Ingrīdu Renci, kura pastāstīja par Jāni Eduardu Lapiņu. “Grāmata ir paliekoša vērtība. Kā jau rakstnieka rakstīta, tajā mazliet melots un mazliet fantazēts, jo fakti pazuduši vēsturē,” bilda J.Visockis. M.Niklass atgādināja, ka grāmatā veselavietis mazāk pieminēts kā politiķis, turklāt savulaik rakstījis runas K.Ulmanim. Savukārt I.Rence uzsvēra, ka novadnieks bijis ļoti aizrautīgs cilvēks, par ko liecinot viņa plašās zināšanas, intereses un darbošanās.
Veselaviete Anna Lutere atgādināja, ka pagasta ļaudīm vairāk jālepojas ar pirmo karogu. “Ļoti reti kurš par to zina. Mums jābūt lepniem, ka mums ir tāds Jānis Lapiņš,” uzsvēra A.Lutere. Viņa dažādos Latvijas novados, tiekoties ar cilvēkiem, mācot veselīgu dzīvesveidu, stāsta arī par nacionālo sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. A.Lutere ierosināja, ka būtu jāizgatavo mazi karodziņi, lai var interesentiem rādīt un stāstīt. Arī I.Rence piekrita, ka daudziem stāsts par pirmkarogu ir pārsteigums. “Arī grāmata palīdzēs popularizēt gan Jāni Eduardu Lapiņu, gan karogu,” uzsvēra I.Rence.
Piemiņas vieta Veselavas “Pintuļos” iekārtota sabiedriskā kārtā ar pašvaldības atbalstu.
Komentāri