Daudzi jau pazīst zīmola “BIOAmata” zemenes. Tās jau piecus gadus audzē Ieva un Oskars Baloži Drabešu pagasta “Kalna Smīdēs”.
Audzēt bija bija Ievas ierosinājums. “Vairākus gadus braucu lasīt zemenes uz Norvēģiju. Kāpēc braukt lasīt pie citiem, ja varu audzēt pati un nopelnīt,” atklāj Ieva. Par vienā sezonā nopelnīto tika iestādītas pirmās zemenes. Katru gadu mērķtiecīgi platība tiek palielināta. Tagad zemenes aug 0,4 hektāros.
“Aizvien mēģinām gan piemērotākās šķirnes, gan to, kā labāk audzēt – uz plēves vai mulčēt ar salmiem,” stāsta Oskars, bet Ieva uzsver, ka bioloģiskai saimniecībai salmi ir daudz piemērotāki. Taču uz plēves raža nogatavojas ātrāk.
Drabešnieku dobēs aug `Zefīrs`, `Asia`, ‘Pegasus`, `Šarlote`,`Pandora`,`Diamante`, `Corona` un vēl citas šķirnes. Katrai sava īpašā garša un arī augšanas prasības. “Kalna Smīdēs” labi aug `Zefīrs`, veca, pazīstama šķirne, bet tās stādus jau grūti dabūt.
“Zemenes ir prasīga kultūra, tām ļoti daudz jādod, lai iegūtu labu ražu,” pārliecinājušies zemeņu audzētāji. Regulāri tiek veiktas augsnes analīzes, lai augiem varētu nodrošināt visu nepieciešamo un tie dotu bagātīgu ražu. Ieva gatavo nātru vircu, kas ir labs mēslojums. “No uzticamas saimniecības ņēmām govju vircu, bet saimnieks brīdināja, ka govis vairs neturēs. Ir bioloģiskā saimniecība, no kuras vedam kūtsmēslus. Taču ar kūstmēsliem atvesti arī maijvaboļu kāpuri, un jaunie stādījumi cietuši,” pastāsta Oskars un piebilst, ka lauksaimniecībā jārēķinās gan ar laikapstākļiem, gan kaitēkļiem un kaitniekiem. “Strazdu te apkārt daudz, bet zemenēs nelido. Pirms dažiem gadiem starp zemenēm salikām sarkani nokrāsotus akmeņus, putni pārliecinājās, ka tie sarkanie nav ēdami,” pieredzē dalās Ieva un piebilst, ka uzaruši āboliņa lauku, iestādījuši zemenes un izaugusi ļoti laba raža, lai gan speciālisti to neiesaka. “Krājam savu pieredzi,” bilst zemeņu audzētāja.
Zemeņu audzētāji atzīst, ka pagaidām paši tiek galā ar darbiem. Arī par noietu nav iemesla satraukties. “Pirmos gadus dažreiz aizbraucām uz tirgu. Tagad ir pastāvīgie pircēji. Feisbukā ir informācija, kā mūs atrast. Klientiem uz Cēsīm un tuvējā apkārtnē aizvedam paši, daudzi brauc pie mums,” pastāsta Oskars. Viņš arī atzīst, ka, paplašinot zemeņu stādījumus, būs jāmeklē strādnieki. Oskars atklāj, ka, piesaistot finansējumu, tiks īstenots attīstības projekts. Šogad un nākamgad tiks palielināti zemeņu stādījumi līdz hektāram, kā arī iegādāta nepieciešamā tehnika.
Šovasar pirmās “BIOAmata” zemenes bija nogatavojušās pirms Jāņiem. Karstais laiks bija pārbaudījums stādījumiem un prasīja daudz darba saimniekiem. “Bez laistīšanas ogu nebūtu. Zemenēm, kas aug uz plēves, augsnē ir laistīšanas sistēma, parējās gan laistījām paši. Siltajā laikā arī vēlās šķirnes jau sāk sārtoties,” stāsta Ieva.
Nesteidzoties, mērķtiecīgi Ieva un Oskars mācās un palielina zemeņu audzēšanas apjomus. Par nākotnes nodomiem Ieva pasmaida, ka varbūt kādreiz varētu ierīkot mazu zemeņu bodīti pie Amatas tilta. Bet tas būs tad, kad būs ļoti daudz zemeņu.
