Stiprais vējš un lietus nav saudzējis labības laukus. Plašākos tīrumos daudzviet redzama veldre, citur zemākās vietās ilgāku laiku stāvējis ūdens. Sausums, lietavas ietekmē nākamo ražu. Par zaudējumiem lauksaimnieki vēl nerunā, tas atkarīgs no laikapstākļiem turpmāk.
“Nav tā sliktākā vasara. Ziemāji pārziemoja labi. Līdz rudenim vēl daudz kas var notikt,” vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra galvenā agronome Ilona Alekse un pastāsta, ka vairākās vietās īpaši vasarājus ietekmēja sausums. Tas redzams arī Priekuļu izmēģinājumu laukos. “Vējš, lietus un krusa – no tā cieta labība. Uz laukiem dažviet bija ūdens, bet tie nav postījumi. Krusa nosita vārpas, salauza labības stiebrus, vējš sagāza veldrē,” komentē I.Alekse un uzsver, ka pagaidām satraukumam par ražu nav pamata.
SIA “Gaižēni” struktūrvienības vadītājs Sandis Ivanovs pastāsta, ka vējš un lietus veldrē sagāzis lielākoties ziemājus. “Ziemas mieži, kas jūlija otrā pusē būs kuļami, ir veldrē. Ziemas kvieši ir izturīgāki, bet arī dažviet sakrituši, vasarāji nav daudz skarti, tie, iespējams, piecelsies,” stāsta S.Ivanovs un piebilst, ka ir arī vietas, kurās vējš nav bijis un labības lauks ir līdzens. “Veldre ne tikai apgrūtina kulšanu, bet arī pazemina graudu kvalitāti,” atgādina S.Ivanovs.
SIA “Gaižēni”ap 400 hektārus ziemāju lauku apdrošina gan pret izsalšanu, gan veldri. S.Ivanovs atzīst, ka tiek domāts arī par vasarāju apdrošināšanu.
Pavasarī ziemāju tīrumus papostīja zosis. “Tik lieli bari citus gadus nebija, bet putniem neko nevar izdarīt, zosis nav iespējams aizbaidīt, tās tūlīt atgriežas,” pieredzē dalās struktūrvienības vadītājs un atklāj, ka saimniecība valsts kompensācijai pieteikusi ap desmit hektāru tīrumu un atlīdzību arī saņēmusi.
Graudu kopraža šogad Latvijā tiek prognozēta lielāka nekā pērn. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe arī norādījusi, ka pagaidām satraukumam nav pamata. “Taču, ja graudaugi zemē gulēs ilgstoši, cietīs to kvalitāte. Daļa saimnieku varbūt nedaudz pārcentušies ar mēslošanu, tāpēc augi nav tik izturīgi. Bet tur, kur ir liels vējš un lietus, nespēj palīdzēt nekas. Augi tiek sagāzti. Bet vēl ir laiks, var nedaudz pacelties uz augšu,” situāciju graudkopībā raksturojusi I.Gulbe.
Komentāri