Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Liepas zied un smaržo

Sarmīte Feldmane
23:00
15.07.2020
116
Liepas Fotomarta 2 1

Liepu ziedēšanu nevar nokavēt. Ziedu saldi medainā smarža pievērš uzmanību. Zaļajā lapotnē pretī saulei tiecas dzeltenie ziedi.

“Pagalmā zied liepa. Laiks lasīt ziedus tējai,” saka fitoterapeits Arturs Tereško. Augu vērtīgo īpašību pazinējs atgādina, ka liepziediem nav maģiskas vērtības, tos var lietot ikdienas tējā. Liepa harmonizē, silda. “Liep­ziedu tēja palīdz pret saaukstēšanos, jo nedaudz sviedrē un samazina ķermeņa temperatūru. Tā ir noderīga organisma attīrīšanai, noder, ja neliela saindēšanās. Ja nelieli izsitumi, palīdzēs liepziedu ūdens. Ieteicams mazgāt seju, skalot matus, īpaši gaišmatiem. Pirtī liepziedu tēja veicinās svīšanu,” padomus neliedz A.Tereško.

Vecpiebalgas biteniece Lilita Plūme nepiekrīt, ka bites var sanest liepziedu medu. “Liepziedu, tāpat kā citu augu, medus būs tad, ja analīzes parādīs, cik procentu ziedputekšņu savākts no konkrētajiem augiem. Analīzes taču veic retais. Tas, ka pagalmā zied liepa un kāda bite ielido, nenozīmē, ka tiks sanests liepu medus. Bites taču vāc medu no tiem ziediem, kas tobrīd šķiet svarīgi,” skaidro pieredzējusī biškope. Lilita arī pastāsta, ka liepas medo tikai no rīta saulainā laikā. Novērots, ka liepas nemaz katru gadu bagātīgi neizdala nektāru. Ja laiks ir pārāk karsts, nektārs sažūst un iebiezē, bites to neievāc. Ja uzlīst lietus, nektārs no ziediem tiek izskalots un lapu izsvīdums noskalots. Karstā laikā liepas var noziedēt dažās dienās, un bites nepagūst savākt nektāru.

“Tā kā tagad zied liepas un daudz līst, liepu medus noteikti nebūs,” vērtē biškope. L.Plūme arī gatavo tēju maisījumus “Lilitas tējas”. Viņa atgādina, ka liepziedu medum var piedēvēt tādas pašas īpašības, kādas ir liepziedu tējai – antibakteriālas, sviedrējošas un diurētiskas. Lie­tojot liepziedu tēju kopā ar liepziedu medu, iespējams, ietekmi var pastiprināt.

Liepu ziedēšana ir jāizbauda. “Daba stiprina imunitāti. Tas tagad ir svarīgi katram, jo nezinām, kādi vīrusi gaidāmi rudenī, ziemā. Mežs, pļava organismam dod to, ko nevar iegūt nekur citur. Dabā mūsu organismā vairojas imūnšūnas,” stāsta A.Tereško un uzsver, ka pļavās var lasīt asinszāles, vīgriezes, ceļmallapas, ugunspuķes, sūrenes un citus augus tējai, mežā – ogas un sēnes. “Ieguvums būs dubults – ziemā būs tējas, ogas un sēnes, kā arī stipra imunitāte,” saka A.Tereško.

Protams, lasot jebkurus augus tējai, jāizvēlas piemērota vieta. Pieredzējušais ārsts uzsver, ka liepas uzkrāj un nodod cilvēkam ne tikai visu labo, bet arī kaitīgās vielas, kas ir piesārņotā vidē.

Liepu ziedēšana pieminēta arī tautas ticējumos. Ja lietains liepzieds, būs slapjš rudens, ja sauss, tad tajā vasarā būs daudz ugunsgrēku un agra ziema. Ja laikā, kad liepas zied, bez zibeņiem pērkons rūc – būs labs rudens sēņu gads. Ja liepziedā līst – būs silts un slapjš rudens. Liepu ziedā nevar mēslus vest, jo tad tie netrūd. Ja liepas zied un ir karsts un sauss – sagaidāms karsts un pērkoņains augusts. Ja liepziedā pārsvarā austrumu vēji – tālākā vasara būs sau­sa; ja rietumu – slapja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi