Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Izskriet Vaives upi

Jānis Gabrāns
23:00
19.08.2020
4
Slapjo Skrejiens 1

Vairāki pārgalvīgie atsaucās Priekuļu novada sporta dzīves koordinatora Jāņa Mičuļa piedāvājumam piedalīties “Slapjajā skrējienā pa Vaives upi.” Aizvadītajā sestdienā, kad saule priecēja ikvienu, arī visi 16 dalībnieki, skrienot septiņus kilometrus pa upīti, varēja izbaudīt gan azartu, gan veldzi karstajā dienā.

Skrējiens pa Vaives upi nav nekas jauns, bet šoreiz izaicinājums krietni nopietnāks. Ja iepriekšējos gados dalībnieki pa upi veica tikai nelielo posmu no Dārza ielas Priekuļos līdz slēpošanas – biatlona kompleksam kilometra garumā, šoreiz viņus gaidīja aptuveni septiņi kilometri līdz Vaives dzirnavām.

Jau rakstījām, ka sākotnēji J. Mičulis šajā dienā bija iecerējis atjaunot kādreiz tik populāro šķēršļu joslas pārvarēšanas šovu “Takeši pils”, sauktu arī par “Priekuļu ķešu”, taču pandēmijas ierobežojumi lika to pārcelt uz tālāku nākotni.

Dalībnieku pulks šoreiz gan neliels, bet jāņem vērā, ka tagad nedēļas nogalēs visur notiek daždažādi sporta pasākumi. Sestdien sacensības notika gan orientieristiem, gan biatlonistiem – slēpotājiem, kuri tradicionāli piedalās šajā skrējienā pa upi un parasti arī gūst uzvaras. J. Mičulis saka: “Šis ir laiks, kad visi steidz rīkot arī atceltās sacensības, tad nu mums bija jāspraucas šajā piedāvājumā.”.

Vērojot dalībniekus pēc pirmā kilometra, likās, ka dažs jau drīz pacels balto karogu, taču pasākuma rīkotājs norāda, ka visi tika veiksmīgi līdz galam: “Ātrākā skrējēja finiša laiks bija stunda un 10 minūtes. Tiesa, tā skriešana gan tāds nosacīta. Jā, līdz biatlona trasei Vaives upe vēl kaut cik skrienama, pat līdz caurtekai zem lielās šosejas, bet tālāk jau ūdens virs ceļgaliem vai augstāk, tur jau mazāk skriešanas, vairāk iešana vai brišana.”

Gatavošanās sacensībām prasījusi pašam rīkotājam iziet distanci, lai attīrītu upi no ūdenī iekritušajiem kokiem, lai dalībniekiem nav pārsteigumu, paklūpot aiz neredzama šķēršļa. J. Mičulis izjaucis divus bebru dambjus, bet viena dambja priekšā padevies. Tas bijis kādu pusotru metru augsts, tāpēc sapratis, ka šo šķērsli labāk apskriet.

“Lai arī no lielākajiem kokiem upi iztīrīju, šķēršļu netrūka,” saka J. Mičulis. “Pēc finiša dalībnieki atzina, ka neviens nav pat skaitījis, cik reižu nācies iegāzties ūdenī, jo straume necaurredzama un nevar zināt, kas apakšā, kur bedre, kur varbūt akmens. Un, ja pēkšņi bedre, tad ielido ūdenī, bet visi bija ļoti priecīgi par šo piedzīvojumu.”
Viena no dalībniecēm, Aiva Mellēna, “Druvai” atzina, ka šis bijis aizraujošs pasākums: “Fi­nišu sasniedzu sekmīgi, trasē gūti tikai daži nobrāzumi. Pieteicos, jo gribēju pamēģināt ko jaunu, un tas bija to vērts. Paldies Jānim Mičulim par iespēju ko tādu izjust, skriet tikai pa upi un pārvarēt dabas dotos šķēršļus.”

Jautāta, vai distancē neradās doma mest mieru un kāpt krastā, Aiva saka – nē, bijusi laba kompānija, ar ko parunāties pa ceļam uz finišu.

Viņa teic, ka būtu gatava tam arī nākamgad, un to finišā esot teikuši visi. J. Mičulis saka, ka viņš gatavs sarīkot, bet, ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas saistībā ar paš­valdību reformu, neko solīt nevar, jo jaunajā novadā, iespējams, būs citas prioritātes.

Pirmais finišēja Elvis Jānelsiņš, aiz viņa – Roberts Mitenieks, trešais – Kristiāns Kokorēvičs. Bal­vas no Priekuļu novada pašvaldības saņēma visi finišējušie.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi