Pērnā gada novembrī Cēsīs pirmreizēju trūcīgas ģimenes statusu ieguva 13, decembrī jau 24, bet janvārī 55 ģimenes.
Trūcīgas ģimenes visbiežāk ir tās, kurās aug mazgadīgi bērni. Ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir ļoti zemi. Statusu var iegūt, ja tie nepārsniedz 90 latus uz vienu cilvēku, bet bieži ģimenes cenšas iztikt ar daudz mazākiem līdzekļiem.
“Sākotnēji plānojām, ka garantētā minimālā ienākuma pabalstam gadā vajadzēs četrus tūkstošus latu. Situācija ir krasi mainījusies. Janvārī vien šim mērķim iztērējām 1700 latu. Tāpēc, ka trūcīgo ģimeņu skaits dramatiski pieaug, bijām spiesti pieņemt lēmumu, ka varam šiem cilvēkiem maksāt vien valsts noteiktos 37 latus mēnesī katram. Nevaram atļauties lielāku summu,” skaidroja sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone un piebilda, ka pašvaldība apzinās sarežģīto situāciju. Tieši tāpēc, pieņemot budžetu, sociālais budžets nav mazināts, tas pat nedaudz palielināts, bet vienalga vislielākā daļa tiks tērēta iedzīvotāju atbalstam, maksājot pabalstus.
“Krasi audzis bezdarbs, pie mums nāk cilvēki, kuri nekad nav izmantojuši aģentūras pakalpojumus. Jāiegūst trūcīgā statuss, jo pazaudēts darbs,” sacīja Iveta Sietiņsone un piebilda, ka diemžēl ir ļoti maz vakanču, kuras uzrāda Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles kolēģi.
Kādus risinājumus meklē Cēsu pašvaldība? Atbilstoši iedzīvotāju atšķirīgajām finansiālajām iespējām, atsevišķas iedzīvotāju grupas var saņemt pakalpojumus par zemāku samaksu. Piemēram, no samaksas par aģentūras sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas trūcīgas un maznodrošinātas personas, tāpat arī trūcīgajām personām nav jāmaksā par pretizgulējumu matrača īri un veļas mazgāšanas pakalpojumiem. Personas, kuras saņēmušas aģentūras sociālā darbinieka nosūtījumu pie psihologa, speciālista konsultācijas saņem bez maksas. Nestrādājoši invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās un nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, aģentūras transporta pakalpojumus var izmantot bez maksas, gadā nepārtērējot 75 latu apmaksāto limitu. Bezmaksas autotransporta pakalpojumu nokļūšanai no dzīvesvietas līdz skolai saņem arī bērni ar funkcionālās attīstības traucējumiem, kuri apgūst speciālo pamatizglītības programmu Cēsīs. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam un trūcīgo ģimeņu bērniem par sabiedriskās pirts apmeklējumu nav jāmaksā.
“Zinot, ka daudziem tiešām ir ļoti grūta situācija, ir meklēts risinājums. Diemžēl uz tā rēķina, ka būtiski pieaug sociāli maznodrošināto un trūcīgo skaits, dažu pakalpojumu cenas augušas maksātspējīgajiem klientiem. Cenu izmaiņas nav krasas. Joprojām Bērzaines ielā 16 veļu varēs mazgāt pensionāri. Turpat lētāk nekā citās pilsētas veselības aprūpes iestādēs medicīnas kabinetā varēs izdarīt injekcijas. Svarīgākais nosacījums- pieņems iedzīvotājus, kuriem attiecīgo manipulāciju izdarīšanai būs ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Esam nākuši pretim jaunajām ģimenēm, un aģentūra izīrēs zīdaiņu gultiņas. Jau pašlaik ir pāris gadījumi, kad ģimenē piedzimst mazais, bet vecākiem nav naudiņas bērna gultiņai. Pie mums gultiņu varēs izīrēt uz trim mēnešiem, maksājot trīsarpus latus mēnesī,” ar pakalpojumu groza saturu iepazīstināja Iveta Sietiņsone, bet piebilda, ka visprecīzāko informāciju joprojām iedzīvotāji var saņemt pie aģentūras speciālistiem Bērzaines ielā 18. Jāatgādina, ka iedzīvotāji var būt labdarīgi un ziedot trūcīgo vajadzībām gan pavecākas veļasmašīnas, bet darba kārtībā, citas elektroierīces, arī mēbeles, iepriekš par to informējot aģentūras darbiniekus. Un vismaz reizi trīs mēnešos, dienā, kad Cēsīs būs asinsdonoru diena, iedzīvotāji var nākt uz Bērzaines ielu un nest lietotu, bet tīru apģērbu bērniem un pieaugušajiem, arī apavus, skolas somas.
Vēl būtiski, ka sociālajā budžetā izdevies palielināt līdzekļus, kas paredzēti pabalstiem īres un komunālo maksājumu segšanai. Joprojām cilvēki varēs pieteikties , lai saņemtu malkas pabalstu, daudzi bērni skolās tiks pie brīvpusdienām un būs uzturmaksas atlaide ģimenēm, kuru bērni apmeklē bērnudārzus. * Ģimene ir atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 procentus no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī (šobrīd 180 lati).
* Ģimene atzīstama par maznodrošinātu, ja tās mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli kopā ar valdības noteiktajām piemaksām nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu (iepriekšminētie 180 lati mēnesī). * Ģimenes ienākumu līmeni un materiālo stāvokli novērtē un lēmumu par tās atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam pieņem tās pašvaldības sociālais dienests vai dome, kuras teritorijā ģimene reģistrējusi savu dzīvesvietu.
* Lai saņemtu garantētā iztikas minimuma (GMI) pabalstu, cilvēkam jāvēršas savas dzīvesvietas pašvaldībā, kur jāiesniedz iesniegums un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija. Lai motivētu cilvēkus arī pašiem piedalīties savu problēmu risināšanā, pabalsta saņēmējiem ar pašvaldības sociālo dienestu jānoslēdz vienošanās par līdzdalības pasākumiem. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jāmeklē darbs, jāpārkvalificējas, jāpiedalās sabiedriskajos darbos, jāstājas nodarbinātības dienesta uzskaitē, kā arī jāatsakās no psihoaktīvo vielu lietošanas, ja viņiem ir tāda problēma. * Atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā var saņemt gan maznodrošināti, gan trūcīgi cilvēki, ja pašvaldības trūcīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināti GMI pabalsti. Lai noskaidrotu pašvaldības noteikto atbalstu šī pabalsta saņemšanā, nepieciešams vērsties savā pašvaldībā.
* 2009. gadā valsts noteiktais GMI ir 37 lati mēnesī, bet pašvaldības ir tiesīgas noteikt augstāku garantēto minimālo ienākumu līmeni, kā arī noteikt atšķirīgu GMI līmeni dažādām sociālām grupām. Ja ģimene vai cilvēks ir atzīts par trūcīgu, viņš var saņemt šo pabalstu un dzīvokļa pabalstu. Tie ir galvenie pašvaldības materiālā atbalsta veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem. Tā mērķis ir nodrošināt materiālo atbalstu pašiem trūcīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem. Un likuma kārtībā tie jānodrošina. Dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts izdevumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īres maksu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai, kā arī nodrošināšanai ar malku. * Ja pašvaldības trūcīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināti GMI un dzīvokļa pabalsti, papildu tiem pašvaldības var izmaksāt arī citus pabalstus – piemēram, medicīnas pakalpojumu samaksai, bērna izglītībai, audzināšanai un citus.
Sagatavots, izmantojot Labklājības ministrijas informāciju
Komentāri