Cēsu amatiermākslas kolektīvu vidū notiek parakstu vākšana prasībai atlaist Cēsu kultūras centra direktori.
Atspoguļojot valdošo noskaņojumu, vēstule, kurā izvirzīta prasība atlaist direktori Iju Grozu
kā neatbilstošu kultūras iestādes vadošam amatam, kritizējot neprasmīgi veidoto dialogu ar amatiermākslas kolektīviem, nepatiesu ziņu sniegšanu domes deputātiem, piektdienas vēlā vakarā tika iesniegta Cēsu domes priekšsēdētājam Gintam Šķenderam. Vēstulei pievienojamo parakstu vākšana turpinās.
Domes priekšsēdētājs un vēl četri deputāti piektdien piedalījās kultūras centrā sasauktajā māksliniecisko kolektīvu pārstāvju sanāksmē. Tajā centra vadība un deputāti uzklausīja pārmetumus par krīzes laikā īstenoto mākslinieciskās pašdarbības politiku. Pagājis mēnesis, kopš Cēsu dome ārkārtas sēdē, kurā krasi tika samazināts 2009. gada budžeta finansējums pašvaldības iestādēm, deputātu vairākums nobalsoja par štata vietu samazināšanu arī kultūras centrā, tajā skaitā amatiermākslā, neatbalstot otru izskatīšanai iesniegto variantu – algu vienlīdzīgu samazināšanu visiem pašdarbības kolektīvu vadītājiem.
Deputāti Juris Žagars un Gints Šķenders, uzklausot kritiku, neslēpa, ka, pieņemot šādu lēmumu, cerējuši ne tikai pilsētas budžetā ietaupīt, bet gaidījuši konkurences palielināšanos pašdarbībā un mākslinieciskā līmeņa paaugstināšanos arī laikā, kad valsts piedzīvo krīzi. Deputāti uzsvēra, ka koru māksla, diriģentu štata vietas samazinot diviem no kultūras centrā esošajiem pieciem koriem, netiek speciāli nīdēta, bet tajā gaidīts pagrieziens. Atklāti tas netika pateikts, bet varēja saprast, ka politiķi gaida koru apvienošanos, iespaidīgāku kolektīvu veidošanos, kā tas jau nereti noticis, dziedātājus viens otram „aizdodot” koru konkursos un koncertos.
Sapulces dalībnieki deputātiem skaidroja, ka pašdarbība nav tikai māksliniecisku izpausmju apmierināšana, tā īsteno arī sociālu funkciju. Sociālais motīvs jo īpaši izgaismojas ekonomiskās krīzes laikā, kad, piemēram, dziedāšana korī izmisušam cilvēkam var izrādīties vienīgais prieks grūtā brīdī. „Lai izbēgtu no situācijas, kurā jāmeklē ieziepēts striķītis, cilvēks var izvēlēties kori, kur padziedāt, kolektīvu, kur padejot, un savā veidā aizmirst par grūtībām,” uzsvēra Cēsu rajona koru virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, piebilzdams, ka Cēsu koru aizstāvībai saliedējušies ne vien rajona koru diriģenti, bet atbalstu izteikuši arī Dziesmu svētku virsdiriģenti.
Tam, ka diriģentu štata vienību samazināšana ir pašvaldības attieksmes jautājums, ne tik daudz finanšu ietaupīšana, uzsvēra vairums no sanāksmes dalībniekiem. Koristi noraidīja iespēju, ka tie kolektīvi, kuru diriģentus pašvaldība gatavojas neapmaksāt, kultūras centrā turpmāk būs gaidīti.
Jūtot pašdarbnieku kareivīgo noskaņojumu, kultūras centra vadība bija sagatavojusi priekšlikumus algu fonda pārdalei, lai likvidētās štata vietas varētu atjaunot. Pēc divu stundu diskusijām sanāksmes dalībnieki sāka iepazīties ar sešiem iespējamiem variantiem, no kuriem viens jāizraugās iesniegšanai domē
pirms ceturtdien iecerētās domes sēdes. Variantus uzklausījuši, dalībnieki nolēma, ka vēlā vakara stundā lēmuma pieņemšanu nevar sasteigt, tāpēc sanāksmes turpinājums tika nolikts uz šovakaru.
Komentāri