Jaunpiebaldzēns mežsargs Jānis Rubenis ir arī mednieks, kurš īpaši specializējies bebru medībās. Ik gadu Jānis nomedī 30 līdz 40 bebrus. Arī dienā, kad „Druva” viesojās pie mednieka, Jānis rādīja nesen nomedīto bebru, bilstot, ka ziemā to medīšana nav viegla. „Rokas jābāž ūdenī līdz elkoņiem, jāliek slazdi… Tas ir tiešām darbs,” saka mednieks, rādot, ka šobrīd dzīvnieka akots vairs nav tik kupls kā novembrī, decembrī.
“Ar bebriem mums nav jācīnās, ar tiem ir jāsadzīvo,” teic mednieks, skaidrojot, ka bebri Latvijā bijuši vienmēr.
“Pēdējo bebru Latvijā nošāva 1971. gadā Smiltenes apkaimē. Vēlāk tos atkal ieveda. Pat vietējie mežsargi brauca tiem pakaļ. Dzīvnieki pamazām savairojās. Vēlāk bija laiks, kad tos aktīvi ķēra, jo medniekiem par to maksāja. Un toreiz bebra ādu varēja pārdot pat par 120 rubļiem. Tā ir tā sāls, kāpēc tolaik bebrus medīja daudz vairāk nekā pēdējos gadu desmitos. Medniekiem nav materiālās ieinteresētības,” stāsta Jānis un turpina: “Taču nevar noliegt, ka bebru veiktie postījumi ir milzīgi. Bet, galvenais, situācija ir tik tālu novesta, ka nu jau lielākoties cīnāmies ar sekām.”
J. Rubenis stāsta, ka cīņa ar bebriem jāsāk jau pavasarī, vasarā.
“Aprīlī, kad iepriekšējā gada bebrēni sāk meklēt jaunas mājvietas, var daudz nomedīt. Šajā laikā tie pamet vecāku apmetnes un meklē savu dzīves vietu. Jāpiebilst, ka vasarā bebri kokus negrauž. Tos viņi sāk grauzt novembrī, kad veido dambjus un sāk uzkrāt pārtiku ziemai. Šajā laikā arī bebri nodara lielāko postījumu, tiek appludinātas zemes platības,” stāsta mednieks, uzsverot, ka zemes īpašniekiem cīņā ar bebriem noteikti jāiesaista mednieki.
“Ja privātās teritorijas īpašniekam ir līgums ar vietējo medību kolektīvu, tad zemes saimnieks no medniekiem var prasīt, lai tie ar bebriem cīnās. Katram medību kolektīvam ir svarīgs ikviens noslēgtais līgums, un zemes īpašnieks var spiest uz šīm prasībām. Ja zemes īpašniekam ar medniekiem līguma nav, ir iespēja aicināt palīgā tuvējā kolektīva biedrus. Domāju, ka katrā ir kādi bebrinieki, kas ar to nodarbojas,” saka Jānis. Vaicāts, kādēļ pašam ir tik liela interese par bebru medībām, viņš atbild: “Tas ir azarts. Turklāt šis medniekiem ir klusais laiks, kad citu neko gandrīz nevar šaut. Kolektīvās medības ar dzinējiem beigušās. Nāk pavasaris, meža dzīvnieki gaida mazuļus. Šajā laikā varu veltīt daudz vairāk laika bebriem. Turklāt, kā jau teicu, pavasaris ir īstais laiks, kad tos medīt.”
Vaicāts, kur pārdod kaudzē saliktās bebru ādas un dziedzerus, mednieks stāsta: “Man ir savs klientu loks. Labi ģērētu ādu varu pārdot par desmit latiem. Arī izkaltētus bebru dziedzerus pārdodu. Zinu, ka tos izmanto parfimērijā.” Mednieks stāsta, ka bebru gaļa ir ēdama. Īpaši, ja to jauc kopā ar kādu citu meža dzīvnieka – aļņa, brieža – gaļu.
Komentāri