Visiem nākamo novadu pagastu un pilsētu deputātiem līdz 31. janvārim bija jāizveido novadu vēlēšanu komisijas.
To galvenais uzdevums būs pieņemt kandidātu sarakstus, sagatavot balsošanas listes, par vēlēšanu norisi vēlēšanu dienā gādās pagastu un pilsētu vēlēšanu komisijas.
Līgatnes novada pašvaldības – pilsētas domes un pagasta padomes deputāti kopsapulcē novada vēlēšanu komisijai bija apstiprinājuši visus 15 abu pašvaldību deputātus.
“Tā kā Augšlīgatnē būs novada vēlēšanu komisijas centrs un te strādās arī vēlēšanu iecirknis, tad, pabeidzot strādāt novada komisijā, locekļi varēs veikt pienākumus iecirkņa komisijā. Likums paredz, ka novada komisijas locekļi var strādāt vienā iecirkņa komisijā. Tātad Līgatnes pilsētā vairs nav vēlēšanu komisijas. Vai nu jāievēl jauna, aicinot pieteikties kandidātus, pēc tam dome apstiprinās, vai jāmaina lēmums par novada vēlēšanu komisijā ievēlētajiem,” tikšanās reizē ar Līgatnes novada vēlēšanu komisiju skaidroja rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Līga Dzemido un piebilda, ka pat Rīgā nevienā vēlēšanu komisijā nav 15 locekļu, likumā tas minēts kā maksimālais skaits. “Lēmumu esam pieņēmuši atbilstoši likumam,” uzsvēra pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs.
Lai kaut ko mainītu, vēlreiz jānāk kopā visiem abu pašvaldību deputātiem un jālemj. Jāizvērtē, vai tiešām novada komisijā nepieciešami 15 locekļi. Pilsētas vēlēšanu komisija, apspriežot iespējas un saprotot, ka jaunu komisiju izveidot būs ļoti sarežģīti, nolēma pārtraukt darbību novada komisijā. Taču deputāti lēmuši, ka novada komisijā jābūt 15 locekļiem.
Pagasta vēlēšanu komisijas loceklis Andris Birze uzsvēra: “Vēlēšanu komisijā vajadzīga pieredze. Tas ir ļoti nopietns darbs. Pašvaldību vēlēšanas komisijai ir visgrūtākās.”
Pēc garām diskusijām līgatnieši vienojās un ievēlēja novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un sekretāri. Pēc tam pilsētas vēlēšanu komisijas locekļi uzrakstīja iesniegumus, ka pārtrauc darbību šajā komisijā un strādās pilsētas vēlēšanu iecirknī. Pilsētnieki novada vēlēšanu komisijai izvirzīja vienu pārstāvi.
Viss nokārtots. Bet vēl abu pašvaldību deputātiem jāmaina lēmums par novada vēlēšanu komisijas locekļu skaitu. Guntars Pīpkalējs gan apšaubīja, vai to drīkst darīt, jo “visi termiņi ir beigušies un mēs pat vairs nedrīkstam neko lemt.”
Kāpēc radies šis pārpratums? Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, kurš objektīvu iemeslu dēļ sēdē nepiedalījās, “Druvai” atzina, ka tā visa ir liela māžošanās. Pašvaldības rīkojušās atbilstoši instrukcijai. Un izrādās, ka tās bijušas divas. Līgatnieši saņēmuši nepareizo. “Tas ir klasisks piemērs, kad dzenam utis uz tirgu laikā, kad ko nopietnu valstī vajadzētu darīt, “ sacīja Ainārs Šteins un piebilda, ka līgatnieši par radušos situāciju īpaši nesasprings. Komisijas izveidotas, tās savu darbu veiks.
Rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Līga Dzemido “Druvai” atzina, ka līgatnieši nav iedziļinājušies likumā, kur skaidri teikts, kā veidojamas novadu vēlēšanu komisijas. “Viņi neiedomājās, ka pilsētā būs vēlēšanu iecirknis, kurā vajadzēs komisiju, kas strādās,” sacīja Līga Dzemido un piebilda, ka deputātiem tomēr būs jāsanāk kopā un jāmaina lēmums par novada vēlēšanu komisijas locekļu skaitu.
Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija. To iesniegšana notiks no 18.marta līdz 2.aprīlim. Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami novada vēlēšanu komisijai.
EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.
Līdz 12.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni uz citu. Pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.
Komentāri