Valmieras domes priekšsēdētājs
Valmiera allaž lepojusies, ka ir zaļa un sakopta pilsēta, kam cauri traucas Gauja. Daudzi iedvesmu jaunai dienai var gūt pastaigā tās krastos vai pilsētas parkos un skvēros. Pilsētas zaļo seju veido ne tikai publiskās zonas, bet arī privātās teritorijas – dārzi, pagalmi un apstādījumi. Valmieras zaļā daļa ir ne tikai lepnums, bet arī rūpe – gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes un uzņēmuma. Valmieriešu radošo izdomu un vēlmi izdaiļot savu pilsētu bieži var apbrīnot un apskaust, kā ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem, minimāliem izdevumiem un roku darbu var paveikt tik daudz un radīt tīkamu vidi sev apkārt, kas priecē garāmgājējus un pilsētas viesus.
Ja runājam par publiskām zaļajām zonām, jāatzīst, ka, vienalga, cik naudas netiktu atvēlēts pilsētas sakopšanai un apzaļumošanai, ik gadu jāsaskaras ar vienu un to pašu ainu – nokūstot sniegam, atklājas atpūtas zonas, klātas ar tukšām pudelēm, polietilēna maisiņiem, papīriem un citiem atkritumiem. Pilsētā gandrīz ik uz soļa ir atkritumu urnas, tās atrodas pie visām tirdzniecības vietām, ir ielas, kur izvietoti PET pudeļu konteineri. Un tomēr. Kāpēc tik bieži pāri palikušie iepakojumi atrod vietu zaļajā zonā, nevis tvertnē?
Šajā gadā, kad pilsētas zaļo zonu kopšanai, tajā skaitā arī atkritumu vākšanai aiz atpūtniekiem, kā arī citiem ar sakopšanu saistītiem izdevumiem finanšu resursi ievērojami samazināti, diemžēl šādu ainu var nākties manīt biežāk.
Tuvojas pavasaris, kad saules stariem pretī tieksies ziedi un stādījumi gan parkos, gan pilsētas centrā, gan Dzirnavu ezeriņa promenādē. Patiešām smagi sākt darba dienu ar vēstīm par kārtējiem vandaļu postījumiem – salauztām laternām, soliņiem, izmētātām atkritumu urnām, izpostītām ziedu dobēm, izrokot un pametot stādījumus.
Ticu, ka šis gads radīs vienotību sabiedrībā un lielāku cieņu vienam pret otru – par paveikto, par ieguldīto darbu. Ceru, ka mainīsies sabiedrības attieksme pret vidi sev apkārt. Ceru uz sapratni no iedzīvotājiem, kas pamanīs – zālājs vairs netiks pļauts tik bieži kā agrāk, ielas netiks slaucītas tik bieži.
Jo vairāk ticu un paļaujos uz ikviena līdzdalību – piedaloties pilsētas sakopšanas talkās, to vidū arī Lielajā talkā 18.aprīlī. Un ne tikai talkā, bet arī ikdienā paceļot (bet varbūt sākotnēji nenometot) papīru, tukšo pudeli vai vējā plandošu maisiņu.
Lepnuma par pilsētu un cieņas pret iepriekš paveikto dēļ es esmu gatavs pacelt ikvienu zemē nosviestu papīru, lai Valmiera nezaudētu savu zaļo seju. Palūkosimies sev apkārt un savā sētā! Ko es varu darīt, lai saglabātu un vairotu „zaļo” sev apkārt – savā sētā, uzņēmumā, savā pilsētā?
Komentāri