Ir dzirdēts, ka mīlestībai ir vairākas valodas, ko saprot daži, to nesaproti citi. Vēl ir teikts, ka sievietes mīl ar ausīm, bet vīriešu mīla ejot caur vēderu. Var ticēt, var neticēt, bet Starptautiskās sieviešu dienas notikumi Cēsu Pils parkā lika saprast, ka sievietes ne tikai gaida kvēlas runas par jūtām, bet vēlas, lai šo mīlestību draugi, mīļotie un vīri pierāda. Un viņi tā arī darīja – skrējienā pie savas mīļotās.
Interesantā, sauksim, stafete bija sarīkota uz Cēsu Pils parka kāpnēm, kur soli pa solītim, pakāpienu pa pakāpienam vismaz 20 paši mīļākie brāļi, tēti, vīri un draugi traucās augšup, lai kāpņu augšgalā satiktu savas meitenes un sabučotu.
“Es zināju, ka viņš ir sportisks un spēcīgs, bet man ļoti patika, ka vīrs šajā pasākumā piedalījās. Man gribējās, lai viņš pierāda ne tikai man, bet arī citiem, ka viņš šito spēj,” sacīja Inga Lingarte, bet pašam skrējējam Mārtiņam patika, ka Cēsīs izdevies sarīkot vēl nebijušu atrakciju. Jaunā ģimene priecājās arī par to, ka jauki izdevies kopā pavadīt Sieviešu dienu un vecāku izdarības vērojusi mazā meitiņa, kuras dēļ tētis vispār esot gatavs uz visu.
“Es mazliet baidos, kāda viņam pa trepēm būs tā skriešana. Nemaz neizskatās, ka ir viegli, bet ceru, ka nekritīs. Ļoti gaidu viņu augšā un noteikti iedošu bučiņu,” sacīja rīdziniece Ērika, kura gaidīja savu mīļoto Artūru. Ērika ir rīdziniece, bet Artūrs cēsnieks, un abi satiekas vien nedēļu nogalēs.
“Mūs ikdienā šķir paši garākie 100 kilometri,” smaidīja Ērika.
Svētdien pilsētas ielās varēja manīt daudzas ģimenes – ar bērnu ratiņiem un jau skraidelējošiem žiperiem, ar suņiem, kas izvesti pastaigā, jaunas un solīda vecuma kundzes ar ziediem rokā. Vai cēsnieki svinēja Sieviešu dienu? Varbūt. Taču viņi noteikti svinēja pavasari.
Komentāri