“Druvas” abonementu loterijas pēdējais laimests – mobilais telefons aizceļoja uz Kaives pagasta “Ķulmām” pie 84 gadus vecās Ausmas Runikas. Viņa par laimestu bija gandarīta un atzina, ka tā, iespējams, būs laba dāvana mazdēlam.
Kaivēniete stāsta, ka ”Druviņu” lasa un abonē jau daudzus gadu desmitus. Visvairāk Ausmas kundzi interesē raksti par vietējā pagasta dzīves norisēm un cilvēkiem. “Klačas jau arī man interesē. Skatos arī ziņas un domāju par to, kas notiek Latvijā. Traki laiki ir pienākuši,” domīgi piebilst Ausma un stāsta, ka jau 11 gadus savās un vīra mājās dzīvo viena. Ikdienas soli palīdz padarīt aprūpētāji.
“Tagad gan atkal esmu palikusi viena. Iepriekšējā aprūpētāja paziņoja, ka vairs palīgā nenāks. No savas pensijas viņai maksāju 20 latus mēnesī. Aprūpētāja pie manis nāca reizi nedēļā, sanesa malku, ūdeni un atnesa ko ēdamu no veikala. Man kājas ir ļoti švakas. Pati aiziet vairs nevaru nekur,” stāsta 84 gadus vecā kundze un neslēpj, ka dzīve vienatnē ir grūta.
Kaives pagasta sociālā darbiniece Velga Buraka stāsta, ka pagastā pašlaik aprūpējami ir trīs vecļaudis, pie kuriem uz mājām iet aprūpētāji. Vēl pērn pašvaldība no saviem līdzekļiem maksājusi par vecāko pagasta ļaužu aprūpēšanu, bet šogad, krīzes apstākļos, pensionāri paši no savas pensijas maksā aprūpētājiem. Pašvaldība šogad maksā tikai trūcīgajiem,” skaidro sociālā darbiniece un atzīst, ka nereti vecajiem ļaudīm ir grūti izdabāt un ne vienmēr rodas arī saskaņa starp pensionāru un aprūpētāju.
Ausma stāsta, ka no mājām prom aiziet ir grūti. “Man piedāvāts iet dzīvot uz Skujenes pansiju, bet kā lai aizeju no savam mājām? Man ir audžudēls, kurš dzīvo Taurenē. Viņš arī pie manis pa reizei atbrauc un kaut ko palīdz, bet pie sevis neņem gan. Viņam ir sava ģimene, tur dzīvo arī sievas tēvs. Kur tad vairs es,” saka kaivēniete un atzīst, ka katram jānodzīvo godam savs lemtais mūžs un sūroties, ka iet grūti, nav lielas jēgas.
Komentāri