Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas spēkā stājās pērn decembrī, rakstīts, ka Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasts veido Pārgaujas novadu. Par šo trīs pagastu vienojošo nosaukumu pirms tam vienojās divu pašvaldību – Stalbes un Raiskuma – deputāti. Straupieši piedāvāja trīs variantus – Straupes, Idumejas vai Ropas novads.
Straupes deputāti un pagasta iedzīvotāji sirdī jūtas zaudētāji jau pirmajā novada deputātu koplēmumā. Ne katrs gatavs uzreiz padoties un pieņemt jauno novada nosaukumu. “Druvai” par to rakstījuši ne tikai straupieši, kuri pamatoti uzskata, ka novads dēvējams arī ārpus Latvijas pazīstamākajā Straupes vārdā, bet arī raiskumieši, stalbēnieši un citu novadu ļaudis.
“Mīļie pāri Gaujai dzīvojošie ļaudis, pēc novadu reformas jums visiem būs viens novads, viena vienota teritorija. Esiet saprātīgi un vienojieties par vienu nosaukumu, nekļūstiet par pāri Gaujai dzīvojošajiem,” raksta amatiete Anna Oborenko, kuras dzimtas saknes ir Straupē.
Savukārt raiskumietis A.K. raksta : “Straupieši nebļauj, viņi vienkārši un pamatoti paskaidro to, kas ir pašsaprotami – mūsu novadam jābūt pazīstamam.”
Ne mazums ironijas dzirdēts, kā tad sauks tos, kuri dzīvo Pārgaujā – pārgaujnieki, pārgaujēni, pārgaujieši. Vārds garš, gan jau tautā iedzīvosies kāds saīsinājums.
Likumā teikts, ka “nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus” .
Par Pārgaujas nosaukumu lēma deputāti. Vai arī tagad, dzirdot citus ierosinājumus, viņi domā tāpat?
Stalbes pagasta padomes deputāts Ivars Robītis “Druvai” atzīst, ka pirms lēmuma pieņemšanas bijušas diskusijas. “Pārgauja nav tas labākais variants. Diemžēl arī Straupes deputāti paši nevarēja vienoties par vienu nosaukumu,” domās dalās stalbēnietis un piebilst, ka kaimiņiem vajadzējis aktīvāk runāt ar citu pagastu deputātiem, aģitēt, pierādīt, pārliecināt. “Deputāti tā nolēma, bet tas nav akmenī iecirsts, ” saka Raiskuma pašvaldības deputāts Jānis Plūme un uzsver, ka jūnijā ievēlēs novada domes deputātus, viņi arī lems. “Tāds bija mūsu lēmums. Pārgauja trim pagastiem ir neitrāls nosaukums, ” uzsver Jānis Plūme un piebilst, ka būtu svarīgi kaut vai tagad uzklausīt iedzīvotāju domas. Tāpat domā arī Straupes pagasta padomes deputāts Māris Šķesteris. “Vēlēšanu dienā visos trīs pagastos jārīko referendums par novada nosaukumu. Iedzīvotāji pateiks, kā darīt, un nebūs aizvainoto, neapmierināto, ” viņš uzsver. Māris arī atklāj, ka katrs Straupes deputāts balsošanā par novada nosaukumu paudis savu viedokli. “Tā ir demokrātija. Mēs piedāvājām kolēģiem variantus, par kuriem domāt. Bijām atvērti diskusijai un arī tagad tādi esam,” stāsta deputāts. Viņš novada vārdam piedāvāja seno Straupes nosaukumu Ropa, kurā ietilpa arī daļa Stalbes pagasta. “Stalbēnieši un raiskumieši bija vienoti,” uzsver Māris Šķesteris. Pārgaujas nosaukums novadam, viņaprāt, ir ļoti nepiemērots. “Nesen “Druvā” lasīju sludinājumu, ka Pārgaujas bērnudārzā meklē darbinieci. Apsvēru, ka Stalbes bērnudārzā taču neviena prom neiet. Tikai pēc tam izlasīju, ka jāpiesakās Valmierā. Un tādu pārpratumu būs aizvien vairāk, jo ar laiku taču visi būsim vienā apriņķī,” domās dalās Straupes pagasta padomes deputāts Māris Šķesteris.
Visi “Druvas” uzrunātie deputāti bija vienisprātis, ka patlaban, priekšvēlēšanu laikā, spriest par novada nosaukumu nav vērts. Katra pagasta ļaudis paliks pie sava. Pēc vēlēšanām lai jaunā dome lemj pēc sava prāta. “Nevar jau zināt, cik no kura pagasta būs deputāti, kādi viņiem viedokļi,” atzīst stalbēnietis Ivars Robītis.
Ne viens vien deputāts un arī iedzīvotāji atzīst, ka vēlēšanu dienā jārīko vietējais referendums. “Vēlēšanu dienā drīkst rīkot referendumu, tikai tā norisē nedrīkst iesaistīt vēlēšanu komisijas locekļus, kā arī jāievēro, ka balsošanas telpai jāatrodas 50 metrus no referenduma balsošanas vietas,” skaidro rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Biruta Mežale un piebilst, ja vēlēšanas notiek zālē pirmajā stāvā, tad zālē, kas atrodas otrā stāvā, var notikt vietējais referendums.
Saeimas deputāte, literatūrzinātniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Janīna Kursīte straupietei Līgai Kronbergai, kura rosina neaizmirst Straupes vārdu, raksta: “Jūs esat vismaz ceturtā, kas no novadiem griežas tieši nosaukuma sakarā, kas rāda šī jautājuma aktualitāti. Patiešām nav mazsvarīgi, kādā vārdā saukties. Tikai ierēdņiem tas vienalga, jo galva nav jālauza. Iedzīvotājiem ļoti svarīgi pastāvēt uz savu viedokli, pat ja šķiet, ka vilciens jau aizgājis.
Pārgaujas nosaukums patiešām ir daudz kas seklāks, bezpersoniskāks nekā vēsturiskais Straupes novads. Jums vajadzētu sapulcēties un nobalsot par novada nosaukumu vai tā maiņu un darīt zināmu augšām. Un lai pamēģina ko darīt pret tautas balsi! Līdz šim varas pārstāvji dzīvojuši miera miku dzīvi, nerēķinoties ar to, ko grib cilvēki, vai arī bijuši tik iebaidīti vai kūtri, ka klausījuši augšu rīkojumiem. Laiks pašiem lemt! Jūsu izvēlētais Straupes novads būtu lieliski, tāpat kā no jums netālu grib Zilākalna novadu, kas arī vēsturiski ļoti labi iederas. Varbūt, ka ir vērts (ja rodas kāda pretestība) sarīkot semināru vai konferenci Cēsu un Valmieras rajona pārstāvjiem – par novadu nosaukumiem. Precīzs nosaukums ir ķīla stipram novadam, šāds tāds nosaukums ir kā kalns, pret kuru katru rītu jācīnās ejot. Lai jums veicas!”
Komentāri