Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sestdien darba dienu aizvadīja Līgatnē.
Tās noslēgumā viņš uzrunāja Līgatnes sabiedrību, kas bija sapulcējusies uz izglītības svētkiem, atzīmējot 50 gadus kopš pirmā izlaiduma Līgatnes vidusskolā un 150 gadus kopš skolas pirmsākumiem.
„Tik lielu piesaisti savai vietai, kā tas jūtams Līgatnes pilsētā, reti kur Latvijā var sastapt. Pārliecinājos, cik ļoti vietējie lepojas un rūpējas par kultūrvēsturisko ansambli, kas šeit ir ļoti bagāts, ar patriotismu izturas pret vietējo ražošanu. Līgatni var dēvēt par laimīgo zemi, jo pagājušā gada aptaujā tā izrādījās starp trim Latvijas pilsētām, kuras iedzīvotāju lielākais vairums jūtas laimīgi,” vidusskolas salidojumā, uzrunājot absolventus un viesus, sacīja V. Dombrovskis.
Premjers dienas gaitā bija iepazinis vidusskolas aktualitātes, kuras raksturoja direktore Mudīte Grava un pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins. Viņš uzklausīja līgatniešus
cienījamos gados un vidusskolēnus, tajā skaitā Ilmāru un Valdu Norīšus, Aivaru Balodi un Eduardu Bērziņu. Premjers iedziļinājās papīrfabrikas „Līgatne” problēmās, tiekoties ar līdzīpašnieku pārstāvi Dagni Dreimani no BaltCap un „Līgatne” valdes locekli un firmas „Solvina” pārstāvi Sandiju Āboliņu – Ābolu, kā arī Alfrēdu Spigēnu no produkcijas izplatītāju firmas „Freko”. Sarunu vadīja ražotnes pārstāvis Pēteris Treimanis.
Secinājumus V. Dombrovskis darīja zināmus salidojuma dalībniekiem, izteikdams cerību, ka jaunais novads radīs priekšnoteikumus Līgatnes uzplaukumam un veiksmīgi strādās papīrfabrika.
”Šodien uzzināju, ka
valsts iestādes bloķē Līgatnē saražotā kancelejas papīra ienākšanu birojos. Tas jānovērš,” sacīja V. Dombrovskis, pieminēdams vienu no svarīgākajiem darbiem, ko viņš atzīmējis kā paveicamu pēc viesošanās papīrfabrikā. Premjers bija ļoti neapmierināts ar jaunumu, ka Līgatnē saražotais rakstāmpapīrs, kurš tapis, pārstrādājot makulatūru, interesē privātuzņēmumus galvenokārt kā ekoloģisks produkts, bet vispār neinteresē valsts iestādes ne papīra lētuma un pat ne tādēļ, lai tiktu atbalstīts Latvijas ražotājs.
„Ļoti aktīvu pretdarbību pret Līgatnes papīra izplatīšanos veic skandināvu firmas, tās negrib atdot savu tirgus daļu,” ar premjeru pieredzē dalījās Līgatnes produkcijas izplatītājs kancelejas preču veikalos, firmas „Freko” valdes priekšsēdētājs Alfrēds Spigēns. „Par mūsu jauno produkciju Latvijā tiek izplatīta nepatiesa informācija,” komentēja Pēteris Treimanis. „It kā no makulatūras ražotais rakstāmpapīrs būtu nekvalitatīvs un varētu sabojāt biroja tehniku. Lai kā esam pūlējušies, nekur neviens nav varējis parādīt printeri, kuru sabojājis Līgatnes papīrs.”
Vizīte Līgatnē premjeram lika secināt, cik atšķirīgi dažādos laikos šo pilsētu ietekmējuši dabas gāzes energoresursi. To pašreizējā dārdzība atstājusi sekas. Ja pirms gadu desmitiem papīrfabrika bija Vidzemē pirmā ražotne, kurā sāka izmantot dabas gāzi, un tas ļoti veicināja ražošanas attīstību, tad pēdējos gados vairāk nekā divas reizes, bet it sevišķi pēdējoreiz rudenī paaugstinātā gāzes cena atstāja tik graujošu iespaidu uz fabrikas izdevumiem, ka ražotni gandrīz nācās slēgt, pirms steidzīgi pāriet uz kurināšanu ar šķeldu.
„Līgatnē par katru cenu jānotur ražošana, jo papīrfabrika ir pilsētas attīstības garants,” uzsvēra pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Viņš premjeru informēja, ka tas nekādi netraucē Līgatnei attīstīties kā dabas un kultūrvēstures tūrisma pilsētai. Tieši otrādi – rūpnīca, kura radījusi vēsturisku, apskates cienīgu ciematu un joprojām turpina darboties, ir liels magnēts Līgatnē gaidīto tūristu piesaistei.
Komentāri