Partijas “Jaunais laiks” (JL) Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu sarakstā ar 12. kārtas numuru startē Cēsu rajona padomes izpilddirektora palīdze starptautisko sakaru jautājumos un JL Cēsu nodaļas vadītāja Rita Merca.
– Partijas vēlēšanu programmā teikts, ka JL vērsīsies pret ES normatīvu nepamatoti stingru interpretēšanu Latvijā. Kā to iespējams risināt?
R. Merca: – Tas partijas programmā nav bez pamata. Atbildība par viena vai otra Latvijai ne tik labvēlīga lēmuma pieņemšanu jāuzņemas nozaru ministriem un ierēdņiem. Lēmumus ietekmē trīs līmeņi: ierēdņi – priekšlikumu un viedokļu sagatavotāji, nozaru ministri un EP deputāti. Astoņi Latvijai lojālie EP deputāti ir godprātīgi veikuši darbu, bet, runājot par ierēdņiem, tik pozitīva neesmu. Ministrijās ir liela kadru mainība. Izglītotiem jauniešiem ar svešvalodu zināšanām, bet bez praktiskas pieredzes attiecīgajā nozarē bija uzticēts atbildīgs darbs dokumentu izvērtēšanā, pozīcijas formulēšanā. Pieļauju, ka svarīgās sanāksmēs Briselē nav pieticis prasmju vai vēlmes argumentēti paust valsts interesēm atbilstošu viedokli. Sekas varam izjust gadiem. Esmu novērojusi, ka latviešiem starptautiskā līmenī nav debašu prasmes. Bail no kritikas un atbildības.
Ikdienā sastopos ar nepamatoti augstām prasībām projektu pieteikumu izstrādē un projektu ieviešanā. Vecajām dalībvalstīm ir vienkāršāka grāmatvedības un atskaišu sistēma. Mūsu ierēdņi, lai pierādītu savu svarīgumu un nodrošinātos pret problēmjautājumiem, rada tādu birokrātiju, ka rokas nolaižas no bezjēdzīgajām prasībām. Diemžēl koncentrējoties uz nebūtisko, palaidīsim garām ES projektu finansējumu.
Vēl, piemēram, Eiropas Komisijas direktīvas nosaka, ka vieglajām automašīnām tehnisko apskati jāiziet divos gados reizi. Lietuvā tā ir, bet Latvijā ir prasība to darīt katru gadu. Tas parāda, ka pārcenšamies vai nodrošinām kādai organizācijai garantētus ienākumus.
Problēmas ar nepamatoti stingru normatīvu interpretēšanu var risināt Latvijas pozīcijas sagatavošanas posmā, ciešāk sadarbojoties EP deputātiem, ministriju ierēdņiem un nozaru ekspertiem, lai izstrādātu kvalitatīvus, Latvijas interesēm atbilstošus dokumentus.
– Vai uzskatāt, ka līdz šim Latvija ir pietiekami aktīvi aizstāvējusi un formulējusi savas intereses ES? Vai ir jomas, kurās EP Latvijas deputātiem vajadzētu būt aktīvākiem?
– Domāju, ka Latvija līdz šim nav pietiekami aizstāvējusi savas intereses ES.
Vispirms pašiem jātiek skaidrībā, kas ir mūsu intereses un prioritārās attīstības jomas. Nav ievērots vienlīdzīgas un godīgas konkurences princips lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā. Nepieciešami gadi, lai bagātās Eiropas valstis mūs uztvertu kā līdzvērtīgu partneri un mēs varētu pretendēt uz to pašu, ko skandināvi vai vācieši. Enerģētikas politika ir atstāta novārtā. Deputātiem jābūt aktīvākiem ne tikai ekonomikas un budžeta jomās, bet arī sociālajās sfērās – sabiedrības veselības veicināšanā, veselības aprūpes efektivitātes palielināšanā, vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanā, atbalstā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vecajiem ļaudīm. Ja mani ievēlēs EP, gribētu strādāt uzņēmējdarbības, nodarbinātības un ES fondu piesaistes jomās. Šie jautājumi Latvijai ir un būs aktuāli vēl ilgi.
Latvijas pilsoņi: * 57% visdrīzāk piedalīsies EP vēlēšanās, no tiem 34% – noteikti piedalīsies * 18% nepiedalīsies EP vēlēšanās * 20% aptaujātajiem ir interese par EP vēlēšanām * 73% uzskata, ka EP nerisina viņu problēmas * 76% respondentiem galvenais iemesls, lai nepiedalītos EP vēlēšanās, ir neticība tam, ka viņu balsojums ko mainīs “Eirobarometra” pētījuma dati
Komentāri