Aprēķini liecina, ka Vecpiebalgas novads, kad septembrī
valsts īstenos pedagogu darba samaksas reformu, saņemot valsts mērķdotāciju pēc principa „Nauda seko skolēnam”, Cēsu rajonā būs lielākais zaudētājs. Kopā četrās no piecām skolām
pietrūks finansējuma samaksai par gandrīz 40 līdzšinējām pedagoģiskajām likmēm.
– Kāda politika novadam jāveido izglītībā?
M. Supe: – Visas novada izglītības iestādes strādā labi, bet laukos nedzīvo pietiekami daudz ģimeņu ar bērniem. Izglītības iestāžu veiksmīgu pastāvēšanu nākotnē nodrošinās ne tikai pedagogu darbs, bet jaunievēlētās domes vadītāju spēja radīt apstākļus, lai novadā rastos jaunas darba vietas, atvērtos lielu uzņēmumu filiāles.
G. Dadeika: – Mēs rēķināmies, ka nākotnē novadā strādās viena vidusskola un Dzērbene nepretendēs uz vidusskolas statusu.
A. Kamerāde: – Vidusskolas klasēs Dzērbenē ir 24 audzēkņi, bet būs vēl vairāk. Vidusskolai
jāpaliek. Par to ir skolas vadība, kura plāno strādāt arī pie tālmācības programmām un individuālās apmācības plāna.
M. Supe: – Valsts ir deklarējusi nostāju, ka novadā darbojas viena vidusskola. Tā kā Dzērbenes skolā ir ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, tā ir sakārtota, bet ēka Taurenē pēc būtības nav piemērota skolas vajadzībām, tad prāta darbs būtu stratēģisks lēmums par Dzērbenes vidusskolas likvidēšanu un Taurenes pamatskolas pārcelšanu uz Dzērbeni. Taurenē
pavērtos iespēja atkal izveidot bērnudārzu.
A.Avens: – Taurenieši savulaik jau mācījās Dzērbenē, skola ir samērā tuvu.
A.Kamerāde: – Iespējams, Taurenē varētu palikt sešas klases.
M.Supe: – Pastāvēšanas problēmas sagaida arī Skujenes pamatskolu, tāpēc jāizvērtē, vai tā nevarētu kļūt par Taurenes skolas filiāli.
G. Dadeika: – Šobrīd svarīgi, lai pamatizglītību varētu saņemt pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, tāpēc pieļaujama apvienoto klašu veidošana. Sākumklasēs tas ir iespējams, bet sportu, mūziku, mājturību un mākslu arī vecākajās klasēs var mācīt apvienoti.
M. Supe: -Apvienotās klases varētu būt izeja,
ja vien valsts tam neliktu sprunguļus. Jau zināms, ka skolotājiem palielinās slodzi par vienu likmi.
G. Dadeika: – Ar tiem resursiem, kas ir, kvalitatīvu izglītību novadā var nodrošināt. Bet kādu atalgojumu skolotāji par to saņems? Var gadīties, ka dažiem nebūs darba
pat puslikmes apmērā.
A.Avens: – Nekas cits neatliks, būs novadā jāveido optimāls izglītības iestāžu modelis ar vienu vidusskolu un pamatskolām, kurās varēs izveidot kvalitatīvu materiālo bāzi. Kad novads sāks funkcionēt, parādīsies, kuras skolas varēs palikt līdzšinējā statusā.
G. Dadeika:– Novada domei noteikti būs jāpiemaksā, lai skolās varētu nodrošināt mācību procesu un ārpusstundu darbu.
M. Supe: – Bet pašvaldībai šajā ziņā lielas problēmas parādīsies jau 2010. gadā.
A. Kamerāde: – Jāpiebilst, ka skolu izdevumus varēs arī samazināt, jo novadā tās pildīs vairākas kopīgas funkcijas.
M. Supe: – Novads ļoti zaudēs no tā, ka būtiski lēmumi, arī izglītībā, nav pieņemti laikus. Visi gaida 6. jūniju, pēc tam pusgadu turpināsies diskusijas. Bet iestāžu un pakalpojumu struktūrai jau bija jābūt gatavai. A. Grīnfelds: – Mēs esam par to, lai visas novada skolas turpinātu darboties, būtu sabalansēti veidoti skolēnu pārvadājumi.
A.Kamerāde: – Novadam būtiski, lai Dzērbenē saglabātos mūzikas skola. Citur mūzikas skolai nevarēs ierādīt tik piemērotas telpas. Problēmas vienīgi ir ar skolēnu izvadāšanu.
A.Grīnfelds: – Novadā jābūt arī mākslas skolai,
bet vai tāda būs, lielā mērā noteiks finansējums. Jādiskutē arī, kur tai atrasties. Mēs esam par Vecpiebalgu.
G. Dadeika: – Novada domei jāparūpējas, lai nākamajā mācību gadā visas piecas skolas izjustu stabilitāti, gan pedagogi, gan vecāki un bērni, lai pēkšņi nav jāizvēlas cita skola. Mācību gads ir pietiekami ilgs laiks, lai pēc reformas pārredzētu jauno situāciju un tad pieņemtu būtiskus lēmumus
izglītībā.
Komentāri