Pat paaudžu paaudzēs elpojot pilsētas gaisu, cilvēks nespēj pilnībā pārraut saiti ar dzīvo dabu, un vismazākais nieks – kaut koks, kaut krūms aiz loga vai dzīvnieka foto pie sienas – jau mums liek justies par kādu kripatu laimīgākiem. Tamdēļ arī nav brīnums, kādu uzmanību un popularitāti bauda dažādas publiskās vietas, veikaliņi, iestādes, kur atnākušos sagaida kāds četrkājainis, lidonis vai draudzīga zivju kompānija.
Cēsnieki gana labi jau pazīst “Zvaigznes ABC” grāmatu nama pūkaini un Cēsu pils iemītnieci, kaķeni Grāfieni, bērnus grūti pat izvilināt ārā no Uzvaras bulvārī esošās “Apotheka” aptiekas, tāpat kā Cēsu klīnikas reģistratūras, kur nebeidzami var vērot akvārijos notiekošo. Valmierā savu fanu loku iekarojis pirms pieciem gadiem viesnīcas “Wolmar” ģimenē uzņemtais papagailis Čārlijs. Rīgā savulaik kādā audumu veikalā pie “Bērnu pasaules” pircējus uzņēma pat trusis. Arī “Druvas” nesen apciemotā viesu namā Amatas novadā nama saimnieki vienbalsīgi apliecināja – draudzīgais suns Džordžs izrādījies neatsverams atbalsts sirsnīga kontakta veidošanā ar viesiem.
Taču ne tikai vietējā uzņēmējdarbībā mīluļi kļūst par mūsu partneriem– dzīvnieka klātbūtne var stiprināt pieķeršanos arīdzan izglītības iestādei. Kādā privātajā pirmsskolas izglītības iestādē galvaspilsētā bērnudārznieki ik dienu aprūpē bruņurupuci un ķirzaku. Kaķis gan ir krietni tradicionālāks mājas mīlulis, tomēr tamdēļ nebauda mazāku popularitāti. Cēsu 1.pamatskolas audzēkņi jau sen iemīļojuši savu rudo cīņubiedru runci Apelsīnu, kurš ik rītu sagaida visus uz stundām atnākam un turpat sēž pie durvīm, kad pēcpusdienā lielākā daļa skolēnu dodas mājup.
Šis ir stāsts, kad kaķis pats atradis savu īsto vietu un piederību, apliecina skolas direktore Antra Avena. Nu jau varētu būt aptuveni trīs gadi, kā minka apdzīvojis iestādes teritoriju un arīdzan veco ēku, kur īpaši iemīļota viņam esot 7.a klases telpa, uz tās palodzēm kaķim esot īpaši tīkami gozēties saulītē. Audzēkņi mīluli iesaukuši dažnedažādos vārdos, tostarp arī par Mandarīnu un pēc populārās multiplikācijas filmu sērijas parauga ņemto Garfīldu, tomēr visbiežāk dzirdams – Apelsīns. Direktore kaķi raksturo kā “gudru un ļoti lādzīgu dvēseli”, paužot pārliecību, ka dzīvnieks nudien mērķtiecīgi nākot pie skolas parādes durvīm saņemt savu uzmanības un mīlestības devu. Viņš ierodas tieši tajos brīžos, kad visintensīvāk garām iet bērni, un pazūd brīvlaikos, arī vasarās redzams krietni retāk. Arī “Druva” pārliecinājusies, kā savas acīmredzami savulaik vētrainās cīņas pārdzī-vojušais runcis uzcītīgi gaida pie kāpnēm te glāstus, te vienkārši vārdiskus sveicienus no steidzī-gākajiem jaunekļiem. Atliek vien secināt – Apelsīns noteikti nav sajūsmā par attālinātajām mācībām.
Komentāri