Rudenī rīkot talku “Lauku atbalstam – skolēnu veselībai” ir piekritušas atbalstīt 59 Latvijas pašvaldības un augļkopju saimniecības, informē .
Šādu priekšlikumu izteica Veselības ministrija (VM).
Veselības ministrijas rīkotās tikšanās laikā, kurā piedalījās pārstāavji no Sabiedrības veselības aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, biedrības “Mārketinga padome” un Pārtikas un veterinārā dienesta, tika nolemts, ka tāda talka ir jārīko. Tās laikā sadarbībā ar zemniekiem un ražotājiem VM darbinieki un Latvijas iedzīvotāji, kuri atsauksies aicinājumam, tiks iesaistīti augļu un dārzeņu novākšanā visā Latvijā. Daļa no novāktās augļu un dārzeņu ražas pēc tam bez maksas tiktu nodota skolām.
Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) uzsver, ka, uzsākot šādu tradīciju, bez lieliem naudas ieguldījumiem varētu gan palīdzēt ražas novākšanā, gan arī nodrošināt skolēnus ar pašu mājās audzētiem augļiem un dārzeņiem.
Iespējams, ka šāda veida uztura pieejamība palīdzēs mainīt skolas bērnu paradumus veselīga uztura virzienā, kas veido pamatu veiksmīgai bērnu attīstībai un veselībai visas dzīves garumā, skaidroja ministrs.
Kā ziņots, VM uzskata, ka jāveicina veselīgas ēšanas paradumi skolās, kā arī jāveicina veselīgs dzīvesveids, tāpēc, veicinot sadarbību ar pašvaldībām un skolu direktoriem, nepieciešams domāt par skolu iekšējās politikas uzlabošanu veselīga uztura nodrošinājumā un fizisko aktivitāšu iespēju nodrošināšanā skolās. Turklāt jāveicina visā sabiedrībā izpratne par bērnu un jauniešu veselības saglabāšanu, akcentējot veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nozīmi, uzsvēra padomes locekļi.
Šādi lēmumi pieņemti, ņemot vērā Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktā bērnu antropometrisko paradumu pētījuma rezultātus, kurā tika secināts, ka ievērojamai daļai – 21,5% – pirmās klases skolēnu Latvijā ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās. Arī nepietiekams svars ir samērā plaši izplatīta problēma, tas ir, 10,5% gadījumu.
Jau ziņots, ka pētījuma rezultāti liecina, ka aptaukošanās īpatsvars zēniem septiņu un astoņu gadu vecumā ir ievērojami lielāks nekā meitenēm šajā vecumā, sasniedzot attiecīgi 24,5% un 18,4%, un lielākais bērnu ar lieku ķermeņa masu īpatsvars ir Rīgā un citās lielajās pilsētās.
Palielināta ķermeņa masa kļūst par riska faktoru bērnu tālākai attīstībai un veselībai. Zinātniskie pētījumi liecina, ka ķermeņa masa ir ne tikai diabēta, sirds un asinsvadu veselības riska faktors, bet ietekmē arī bērnu garīgo veselību. Bērni ar lieku ķermeņa masu nereti ir neapmierināti ar sevi, viņiem ir zems pašvērtējums un pašcieņa. Vairāk nekā 60% bērnu, kuriem liekā ķermeņa masa ir pirmspubertātes vecumā, tā saglabājas arī pieaugušā vecumā. LETA
Komentāri